Jaunā koronavīrusa uzliesmojums, kas sākās Ķīnā, bet tagad fiksēts teju katrā pasaules nostūrī, radījis bažas un uztraukumu starptautiskajā sabiedrībā. Tomēr slimību epidēmijas pasaules vēsturē nav neierasta parādība.
Piedāvājam atskatu uz pieciem slimību uzliesmojumiem, kuri satrauca globālo sabiedrību aizvadītajā gadsimtā:
Dažādu veidu gripu uzliesmojumi pēdējo 100 gadu laikā prasījuši daudz cilvēku dzīvību. Ik gadu trīs līdz pieci miljoni cilvēku cieš no nopietnas saslimšanas ar gripu. Pasaules Veselības organizācija (PVO) vēsta, ka katru gadu no gripas mirst 250 000-500 000 cilvēku.
Aizvadītā gadsimta laikā notikušas vairākas gripas vīrusa mutācijas un tādēļ slimība regulāri skar lielu skaitu pasaules iedzīvotāju.
1918. gada uzliesmojums rezultējās ar aptuveni 50-100 miljonu cilvēku bojāeju, bet vienā no pēdējiem – 2009. gada cūku gripas uzliesmojumā – dzīvību zaudēja 200-600 tūkstoši cilvēku.
Āzijas gripas uzliesmojumā no 1956. līdz 1958. gadam, pēc PVO aprēķiniem, bojā gāja aptuveni divi miljoni cilvēku. Neskatoties uz slimības nosaukumā minēto ģeogrāfisko nosaukumu, Āzijas gripas uzliesmojums skāra arī citus pasaules reģionus. Piemēram, ASV šī slimība prasīja 69 800 cilvēku dzīvības, raksta "World Atlas".
SARS jeb smago akūto respiratoro sindromu izraisīja SARS koronavīruss. Liela daļa no cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar SARS, sasirga ar pneimoniju, raksta portāls "Live Science". Uzskatīts, ka vīrusa uzliesmojums sācies lopu tirgū Ķīnā 2002. gada nogalē.
Dažu nedēļu laikā tas izplatījās vēl 37 pasaules valstīs. Ar vīrusu kopumā inficējās 8000 cilvēku, no kuriem 800 gāja bojā.
Kopš tā rašanās 20. gadsimta 80. gados ar HIV inficējušies 60 miljoni iedzīvotāju un aptuveni 30 miljoni gājuši bojā.
Vīruss sākotnēji pasliktina un eventuāli iznīcina sasirgušā cilvēka imūnsistēmu, izraisot iegūtu imūndeficīta sindromu (AIDS). Cilvēki ar neefektīvi strādājošu imūnsistēmu ir pakļauti citu nāvējošu infekciju slimību riskiem.
Katru gadu HIV/AIDS prasa aptuveni viena miljona cilvēku dzīvību. Visaugstākie letālo iznākumu rādītāji ir Āfrikas Sāhela reģionā, vēsta interneta vietne "Our World Data". Vislielākais inficēto skaits ir Dienvidāfrikas Republikā.
Odu pārnēsātā slimība joprojām rada globāla mēroga problēmas – pret to nav vakcīnu. Tāpat vietās, kur malārija ir izplatīta, parazīts, kas to izraisa, attīstījis izturību pret vairākām malārijas zālēm, ziņo PVO.
2010. gadā aptuveni 219 miljoni cilvēku inficējās ar malāriju un 660 000 no tās mira. Slimība ir izplatīta tropiskos reģionos, tostarp Āfrikā, Rietumu puslodē un Āzijā.
PVO vēsta, ka 2018. gadā ar slimību inficējās 228 miljoni cilvēku, bet 405 000 no viņiem mira.
Lai gan tuberkuloze pirmoreiz fiksēta pirms vairākiem tūkstošiem gadu, slimību mūsdienās vēl nav izdevies pilnībā kontrolēt.
Pēdējo divu desmitgažu laikā nāves gadījumu skaits pēc inficēšanās ar tuberkulozi samazinājies par aptuveni pusi. Vairāk nekā 95% letālo gadījumu fiksēti valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, raksta "Live Science".
Tuberkoloze ir ārstējama slimība, tomēr ir arī slimības paveids, kura neitralizēšanai nepalīdz lielākā daļa medikamentu. PVO dati liecina, ka 2018. gadā ar tuberkulozi inficējās 10 miljoni cilvēku.