Atskats vēsturē: Pirms 55 gadiem Belka un Strelka aplidoja ap Zemi
Foto: Arhīva foto

Pirms 55 gadiem kosmosā tika "uzšauti" un no tā veiksmīgi atgriezās divi Maskavas ielu kranči - Belka un Strelka, viens pelēkais trusis, 42 peles, divas žurkas, mušas un dažādas sēnes. Dzīvu radībiņu nolaišanās uz zemes pēc riņķošanas ap mūsu planētu zinātniekiem ļāva pasteidzināt darbu pie pirmā cilvēka lidojuma kosmosā, kas notika vien astoņus mēnešus vēlāk.

Nozīmīgajam lidojumam, kurā zemes orbītā vajadzēja palaist dzīvās radības, kā arī nodrošināt viņu atgriešanos uz zemes, tika uzbūvēts kosmosa kuģis "Vostok-1K No.2" jeb "Korabl-Sputnik 2", kuru Rietumos nereti pazīst kā piekto "Sputnik" sērijas kosmosa kuģi.

Līdzīgs kosmosa kuģis pirms nepilna mēneša palaišanas laikā avarēja un abi tā pasažieri - suņuki Čaika un Ļisička nomira. Tā kā abi dzīvnieciņi gāja bojā, kosmosa kuģa kapsulai atsitoties pret zemi, jau pirmajam cilvēka pilotētajam kosmosa kuģim tika izveidotas vadītāja krēsla katapulta gadījumam, ja avārija notiek pacelšanās posmā.

Kosmosa kuģis no Baikonuras kosmodroma pacēlās 1960. gada 19. augusta pēcpusdienā un piezemējās pēc nepilnas diennakts. Visu šo laiku abi suņi tika filmēti. Aplidojot zemi jau otro reizi, kosmosa kuģis nolidoja tuvu ASV "Echo" satelītam, kurš pamatā bija milzīgs ar foliju klāts balons, un abi suņi, to ieraugot, sāka riet.

Pēc tam, kad, riņķojot ap zemi jau ceturto reizi, vienam no suņiem sākās krampji, tika nolemts, ka pirmajā cilvēka vadītajā lidojumā kosmosa kuģim ap zemi būs jāaplido tikai trīs reizes. Tikmēr Strelka un Belka, par spīti problēmām, pasaulei apkārt aplidoja visas ieplānotās 18 reizes.

Tiesa, Belka un Strelka nebija pirmie suņi, kuru vārdi uz visiem laikiem ierakstīti kosmosa iekarošanas vēsturē. Gandrīz desmit gadus iepriekš - jau 1951. gada 22. jūlijā - 100 kilometru augstumā jeb zemes orbītas ietvaros uzlidoja Deziks un Cigans, un viņiem sekoja vēl daudzi citi. 

Savukārt suns, kuru dēvē par pirmo atklātā kosmosa iekarotāju, bija Laika, kura kosmosā devās 1957. gadā. Lai gan kucīte, gluži tāpat kā Strelka un Belka, paspēja vairākkārt apriņķot zemi, kā arī nokļuva uz laikrakstu pirmajām lapām visā pasaulē, viņa ceļojuma laikā gāja bojā no stresa un pārkaršanas.

Pagājušā gadsimta 50. gados dzīvo radību spēja izdzīvot kosmosā, kā arī reakcija uz lieliem paātrinājumiem bija vēl pavisam neizzināts lauks. Tāpat bija nepieciešams izpētīt, kā tālu no zemes visefektīvāk nodrošināt skābekļa, ūdens un ēdiena uzņemšanu, lai spētu uzturēt dzīvību arī ilgākā laika posmā.

Šo iemeslu dēļ zinātniekiem bija nepieciešams no jauna radīt dzīvību nodrošinošu ekipējumu, izveidot treniņu programmu, kā arī veikt izmēģinājumus kosmosā. Pirms atļauties riskantās pārbaudes veikt ar cilvēkiem, sākotnēji tās tika izmēģinātas uz dzīvniekiem.

Kamēr Padomju Savienībā galvenie pārbaudes subjekti bija burtiski no Maskavas ielām savākti neliela izmēra klaiņojošie kranči, ASV paralēli līdzīgus izmēģinājumus veica ar pērtiķiem, no kuriem jo īpaši pirmajos kosmosa iekarojumu gados lielākais vairums gāja bojā.

Atšķirībā no vairākiem saviem priekšgājējiem, Belka, Strelka, kā arī visa cita "Korabl-Sputnik 2" kosmosa kuģī satilpinātā dzīvā radība uz zemes atgriezās dzīvi un veseli. Turklāt Strelkai aptuveni gadu vēlāk piedzima kucēnu bariņš. Arī to tēvu Pušoku zinātnieki izmantoja dažādu izturības testu veikšanai.

Atskats vēsturē: Pirms 55 gadiem Belka un Strelka aplidoja ap Zemi
Foto: Arhīva foto

Viens no sešiem kucēniem tika nosaukts par Pušinku (attēlā), un Ņikita Hruščovs saspīlētajos Aukstā kara gados to kā labās gribas žestu uzdāvināja ASV prezidenta Džona Kenedija meitai Kerolainai. Pušinkai un Kenedija suņupuikam Čārlijam vēlāk piedzima četri kucēni, kurus ASV prezidents reiz jokodamies nosauca par "pupņikiem". Divi no tiem palika Kenediju ģimenei, un tas ļaujot "pupņiku" pēcnācēju radurakstus fiksēt līdz pat šai dienai.

Belkas un Strelkas kosmosa iekarojumiem sekoja vēl vairāki dzīvnieku lidojumi kosmosā, no kuriem par ievērojamāko tiek atzīts kranču Veķeroka un Ugoļoka 22 dienu ilgais lidojums ar kosmosa kuģi "Cosmos 110", kurš pacēlās 1966. gada 22. februārī. Lai gan cilvēki kosmosā ir pavadījuši jau daudzkārt ilgāku laiku, tas līdz pat šim brīdim ir ilgākais suņu lidojums kosmosā.

Tikmēr abi pirmie kosmosa iekarotāji pēc nāves tika izbāzti un apskatāmi Maskavas Kosmosa un Aeronautikas muzejā. Viņu stāsta izskaistinātā versija 2010. gadā tika iemūžināta arī Krievijas animācijas filmā "Zvaigžņu suņi Belka un Strelka" ("Звёздные собаки Белка и Стрелка").

Tags

Aukstais karš Maskava Padomju Savienība

Comment Form