"Kāpēc viņi nepretojās?" ir viens no jautājumiem, kuru bieži nākas dzirdēt, runājot par ebreju masveida iznīcināšanu nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometnēs 2. pasaules kara laikā. Tam ir vairāki iemesli, gan racionāli izstrādātā cilvēku masu iznīcināšanas sistēma, gan pašu upuru apjukums un dezorientācija. Tomēr bija arī pretošanās gadījumi, gan liela mēroga sacelšanās koncentrācijas nometnēs un ebreju geto, gan arī atsevišķi gadījumi, kas, iespējams, nav guvuši plašu skanējumu. Viens no tiem risinājās 1943. gada oktobrī, kad Aušvicas koncentrācijas nometnē ebreju izcelsmes poļu baletdejotāja Frančeska Manna, jau stāvot pie gāzes kameras durvīm, nolēma tik viegli nepadoties.
Frančeska Manna ir dzimusi 1917. gada 4. februārī Polijas galvaspilsētā Varšavā. Viņa ātri kļuva par vienu no daudzsološākajām dejotājām valstī un vienlīdz labi jutās gan klasiskā baleta izrādēs, gan modernajās dejās. Manna dejoja vairākās Varšavas Lielā teātra izrādēs, kā arī uz daudzu citu teātru skatuvēm Polijā. 1939. gada maijā viņa Starptautiskajās deju sacensībās Briselē 125 jauno baletdejotāju konkurencē ieguva 4. vietu. 2. pasaules kara sākumā viņa dejoja Varšavas naktsklubā "Melody Palace".
