Foto: Vida Press
PSRS varasiestādes pēc 1986. gada katastrofas Černobiļas atomelektrostacijā (AES) centās ierobežot sev nevēlamas informācijas izplatīšanos, noklusēt nelaimes patiesos apmērus, kā arī izplatīt pozitīvu stāstu par katastrofas seku likvidēšanas gaitu un padomju cilvēku pašaizliedzību.

Tiesa, propagandas izskaistinātā aina bieži bija tāla no realitātes, par ko liecina gan laikabiedru atmiņas, gan nesen atslepenoti un publicēti Ukrainas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti. Daudzi Maskavā esošie VDK arhīva dokumenti par Černobiļas katastrofu joprojām ir slepeni.

Iepriekš jau rakstījām, kā čekisti maldināja ārvalstu žurnālistus par situāciju valstī un novēroja tūristus un ārzemju studentus un kā drošības iestādes nespēja nodrošināt pienācīgu slēgtās zonas apsardzi un pārliecināt daļu vietējo doties prom no radiācijas piesārņotās zonas.

Avārija Černobiļas AES 4. energoblokā notika 1986. gada 26. aprīlī. Ukrainā publicētajā dokumentu krājumā "VDK Černobiļas dosjē" atrodams ar tā paša gada 27. aprīli datēts dokuments, kurā čekisti atskaitās, ka jau līdz avārijai kontrolēti telefonsakari un AES pilsētiņas iedzīvotāju pasta sarakste, lai nepieļautu slepenas informācijas noplūdi. "Nevēlamas informācijas" konstatēšanas gadījumā tās nosūtītāji "paņemti pārbaudei", teikts atskaitē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!