Atturēt vai iesaistīties militāri: ASV reakcijas scenāriji uz iespējamu Putina kodoluzbrukumu
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Krievijas prezidents šonedēļ draudēja, ka, iespējams, veiktajā iebrukumā Ukrainā izmantos kodolieročus, kas liek ASV un to sabiedrotajiem, kā arī Putina draugiem Ķīnā un citur, izlemt, kā viņi reaģēs, vēsta laikraksts "The Washington Post".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iebrukuma eskalācija līdz kodolieroču izmantošanai nebūtu veids, kā Putins spētu iegūt uzvaru, tā būtu iespēja izvairīties no pilnīga fiasko. Atšķirībā no demokrātiskajiem līderiem, Kremļa vadītājam nav iespējas graciozi atkāpties pēc visiem nodarītajiem zaudējumiem. Zinot caru vēsturi, Putins apzinās, ka atkāpšanās gadījumā, beigas varētu būt neparedzamas.

Šī iemesla dēļ Putins varētu atkāpties no Krievijas militārās doktrīnas un uzsākt to, ko Rietumi dēvē par "eskalāciju, lai deeskalētu", proti, izmantot kodolieročus, lai nezaudētu konvencionālo karu. Putins, visticamāk, izmantotu vienu vai vairākus taktiskos kodolieročus. Tiem atšķirībā no stratēģiskajiem kodolieročiem ir mazāka jauda un rādiuss. Līdz ar to, ar tiem pietiek, lai Maskava likvidētu Ukrainas armijas pozīciju vai loģistikas centru, bet tie ir pārāk "mazi", lai iznīcinātu veselu pilsētu.

Izmantojot taktiskos kodolieročus, Putins signalizēs par savu gatavību šajā kaujā izmantot visu pieejamo arsenālu. Viņa motivācija būtu piespiest Ukrainu padoties un Rietumus atteikties no iesaistes konfliktā, neaicinot ASV veikt automātisku pretdarbību. Putins vēlas, lai viņa ienaidnieki padodas, lai viņš varētu pasludināt uzvaru un palikt pie varas, skaidro laikraksts.

Šāds izmisums, pats par sevi saprotams, iezīmētu vistumšāko pavērsienu cilvēces vēsturē kopš Hirosimas un Nagasaki laikiem. Tas ne tikai nogalinātu un traumētu milzīgu skaitu nevainīgu cilvēku, ko Putins jau dara, bet arī izraisītu bailes visā pasaulē.

Putina eskalācija izjauktu Aukstā kara laikmeta uzstādījumu par kodolieroču izmantošanu jebkam citam, nevis atturēšanai. Ja tiktu manīts, ka Putins, izmantojot kodolieročus, tiks cauri sveikā, tad citas valstis, kurām ir kodolbruņojums, to ņems vērā. Tas savukārt piespiestu valstis, kuras ir atteikušās no kodolieročiem, ieroču neizplatīšanas vai atbruņošanās vārdā, kā to darīja Ukraina deviņdesmitajos gados, veidot pašām savus arsenālus. Ieroču kontrole tiktu iznīcināta. Kodolkarš, ar nodomu vai negadījuma veidā, kļūtu ticamāks vairākās vietās — no Rietumiem līdz Dienvidāzijai un Austrumāzijai, raksta "The Washington Post".

Ko šāda scenārija rezultātā vajadzētu darīt ASV prezidentam Džo Baidenam?

Baidenam, protams, ir jāattur Putins, vienlaikus gatavojot plānu, ja Kremlis tāpat to paveiks. Taču tie ir viena un tā paša lēmuma divi aspekti: netiešā atbilde arī attur.

Metjū Kroenings Atlantijas padomes domnīcā ir apkopojis dažas iespējas par to kā Baidens varētu reaģēt. Viena atbilde ierobežotam Krievijas kodoluzbrukumam ir dubultot, trīskāršot vai četrkāršot visus pasākumus, ko Rietumi jau veikuši pret Putina režīmu, pilnībā nogriežot Krieviju no Rietumu pasaules. Tā vietā, lai apstātos, Rietumi uz Ukrainu varētu sūtīt vēl vairāk ieroču, un arī uz NATO austrumu fronti nosūtīt vairāk spēku, ieskaitot kodolbruņojumu.

Šādas apzināti ierobežotas reakcijas mērķis būtu apturēt eskalācijas spirāli pirms tās sākšanās. Problēma ir tā, ka Putinam šī reakcija var nebūt pietiekami biedējoša, lai viņu atturētu. Viņš jau ir izstumts, un krievi jau dzīvo zem sankcijām. Ja Krievijas prezidentam būtu bail no savas valdīšanas vai dzīves beigām — un tas ir tas scenārijs, kas šobrīd tiek aprakstīts, — viņš joprojām izvēlētos iebrukt.

Vēl viena problēma ir tā, ka atturēšanas reakcija šķistu nožēlojami neatbilstoša ukraiņiem un pārējai pasaulei. Būtisks aspekts ir arī, ka tādi diktatori kā Ziemeļkorejas Kims Čenuns secinātu, ka var izmantot kodolieročus, nesaskaroties ar nopietnām sekām.

Tātad Baidena reakcijai jābūt stingrākai. Viņam ir divas militāras iespējas. Viens variants ir reaģēt, izvietojot taktiskos ieročus "šovam" – Ziemeļu Ledus okeānā vai nomaļajā Sibīrijā. To "sēņu mākonis" būtu domāts kā "Stop" zīme Putinam. Tas arī pārliecinātu ukraiņus un pasauli, ka ASV nepieciešamības gadījumā atbildēs uz eskalāciju.

Problēma ir tā, ka tas pārvērstu konfrontāciju apokaliptiskā darbību spirālē, iespējams, izraisot virkni taktisku detonāciju. Un Krievijai ir aptuveni tikpat stratēģisko kodolieroču cik ASV, bet apmēram desmit reizes vairāk taktisko kaujas galviņu, ar ko spēlēties. Scenārijus šajā gadījumā nav iespējams aprēķināt, it īpaši, ja būtisks ir cilvēciskais faktors.

Otrs militārais variants ir konvencionāls ASV trieciens pa Krievijas spēkiem. Mērķis varētu būt precīza bāze, kas uzsāka kodoltriecienu vai arī tas varētu būt Krievijas karaspēks Ukrainā.

Tas liecinātu Ukrainai un pasaulei, ka jebkurš kodolieroču pārkāpums tiks sodīts. Un vēstījums Putinam būtu tāds, ka viņš nevar "eskalēt, lai de-eskalētu" , jo Rietumi iesaistīsies, lai viņu sakautu. Ir skaidrs, ka tas rada tiešu konfliktu starp Krieviju un NATO un tādēļ rada risku uzsākt III Pasaules karu.

Tas rada vēl vienu jautājumu, uz kuru Baidenam ir jāatbild: Kad viņš ir izlēmis, kā reaģēs uz dažādiem kodol-eskalācijas līmeņiem, kā viņam būtu jakomunicē ar Putinu, sabiedrotajiem, ienaidniekiem un sabiedrību?

Ja viņš vēlas maksimāli palielināt savas saziņas preventīvo vērtību, tad viņš izteiksies skaidri, konkrēti un publiski. Labākais variants, ko ASV prezidents, šķiet, ir izvēlējies, ir apzināti neskaidri izteikumi publiski. Trūkums ir tas, ka ASV rīcību līdz galam neizprot pat ukraiņi. Priekšrocība gan ir tā, ka Putinam jāparedz arī ļaunākais scenārijs.

Ir vēl viena iespēja kā rīkoties. Atgriešanās pie premisas: Putins negrib izmantot kodolieročus, bet ja viņš domās, ka viņa paša izdzīvošana ir apdraudēta, tad tie var tikt izmantoti. ASV varētu izstrādāt plānus režīma maiņai - tas ir, Putina un viņa iekšējā loka izņemšanai - kodol-eskalācijas gadījumā. Šajā scenārijā vislabāk būtu komunicēt tieši, un nevis publiski, bet privāti ar Krievijas prezidentu, pauž "The Washington Post".

Ja šajā tumšajā laikā ir kāds cerību stariņš, tas uzzibsnīja Uzbekistānā pagājušajā nedēļā, kad Putins tikās ar Indijas un Ķīnas līderiem Narendru Modi un Sji Dzjiņpinu. Abas valstis ir kodol-lielvalstis, kuras pauda bažas par Putina karu.

Lai kāds būtu naids starp Pekinu un Vašingtonu, neatkarīgi no citiem konfliktiem, kodolkara iespējamībai vajadzētu valstis apvienot kopīgā pozīcijā. Baidens, Sji un visi pārējie pasaules līderi varēja nolikt malā savas domstarpības un nosūtīt Putinam signālu: ja Krievija izmantos kodolieročus, tās parūpēsies par smagām sekām Maskavai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ASV Indija Kims Čenuns Krievija Maskava NATO Ziemeļkoreja Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form