Vairāk kā trīs nedēļas karsts un sauss bija arī Krievijas dienvidos. 7. augustā maksimālā gaisa temperatūra Saratovas apgabalā sasniedza 40 grādu robežu, bet Stavropoles un Krasnodaras novados bija vēl karstāks. Mēneša pirmās nedēļas laikā vidējā gaisa temperatūra Volgas un Donas lejtecēs, Krasnodaras un Stavropoles novados bija par 4-6° virs normas. Karstums Krievijas dienvidos mitējās tikai augusta pirmās dekādes beigās, kad to nomainīja spēcīgas lietusgāzes.
Savukārt Horvātijā sausuma dēļ, kurš iestājās jūlija beigās un turpinājās visu augusta pirmo dekādi, pusotrs tūkstotis aitu nomira no slāpēm.
Pirmās dekādes beigās pēc ilgstošā karstuma ciklons no dienvidiem atnesa Eiropai stipras lietusgāzes. Trīs – piecas dienas lija Itālijas ziemeļos, Šveicē, Austrijā, Francijas rietumos, Vācijas dienvidos, Čehijā, Ungārijā, Polijā un Balkānu reģionā. Austrijā, Šveicē un Itālijas ziemeļos vietām nokrišņu summa diennaktī pārsniedza 50 mm, atsevišķās vietās pietuvojoties pat 100 mm atzīmei.
Šveicē, galvenokārt tās ziemeļrietumu daļā, daudzviet lietus rezultātā upēs un ezeros cēlās ūdens līmenis, izraisot pilsētās plūdus un postījumus. Apkopojot ilggadīgos datus, šīs lietusgāzes Šveicē tika atzītas par pēdējos 100 gados stiprākajām.
Augusta otrajā dekādē plašs anticiklons atnesa karstu laiku Krievijas Eiropas daļai, Baltijas un citām Austrumeiropas valstīm. Daudzviet gaisa temperatūra pārkāpa +30 grādu robežu, tika pārspēti ilggadēji karstuma rekordi (Sanktpēterburgā pat trīs dienas pēc kārtas). Karstā laika ietekmē veidojās intensīvi gubu-lietus mākoņi, kas izraisīja spēcīgus pērkona negaisus, kuri izpaudās galvenokārt naktīs, nevis dienas laikā (kā tas šajā pusē ir raksturīgi).
Pēc lielā karstuma Itālijas ziemeļos un centrālajos rajonos iestājās ciklonam raksturīgi laika apstākļi. Gaisa temperatūra no +35 grādiem pazeminājās līdz +20, nokrišņu daudzums vietām sasniedza 20 mm, dunēja pērkons, tika novērota arī krusa.
Kamēr Ziemeļeiropā dekādes sākumā jau bija sajūtams Ziemeļatlantijas vēsums, tikmēr Itālijā un Portugālē augusta trešajā dekādē karstā un sausā laika dēļ izcēlās lieli mežu ugunsgrēki. Dekādes vidū Grieķijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis mežu ugunsgrēku dēļ – 24.augustā Peloponesas pussalā izcēlās aptuveni 170 ugunsgrēki, stiprie brāzmainie vēji vēl pastiprināja to izplatīšanos, līdz 30. augustam ugunsgrēkos bojā gāja 64 cilvēki. Arī Spānijā dekādes pašās beigās karstums un stiprais vējš veicināja ugunsgrēku izcelšanos.
Maskavā gaisa temperatūra dekādes sākumā par 10 grādiem pārsniedza klimatisko normu. Kopumā karstais laiks Krievijas Eiropas daļā turpinājās līdz dekādes vidum, kad to nomainīja rudenīgs vēsums.
Melnkalnē 24. augustā tika uzstādīts jauns gaisa temperatūras rekords: +44 grādi. Naktīs gaisa temperatūra bija +20...+22 grādi, kas ir raksturīgs tikai tropu rajoniem. Karsts laiks bija visā Balkānu pussalā un Austrumeiropā, tur termometra stabiņš rādīja ap 40°, Itālijas rietumos, Spānijā un Portugālē - ap +35°.