Ilgu laiku nerimstošais konflikts starp Gruziju un tās separātisko provinci Dienvidosetiju augustā pāraudzis karā. Starp abu valstu kaujiniekiem arī iepriekš notikušas militārās sadursmes, turklāt jautājumu par reģiona statusu sarežģīja Krievijas "miera uzturētāju" iejaukšanās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Foto šeit!

Simtiem sieviešu un bērnu 3. augustā bēguši no Gruzijas separātiskās provinces Dienvidosetijas uz kaimiņos esošo Krieviju, pastāvot bažām, ka notiekošajās apšaudes varētu reģionu ieraut karā. Divās naktīs tika nogalināti seši un ievainoti vēl 15 cilvēki. Separātisti apsūdzējuši Gruzijas valdību, ka tā apzināti vēršas pret civiliedzīvotājiem. Jau 7. augustā gan Gruzija, gan Dienvidosetijas spēki paziņoja, ka to savstarpējās sadursmes pāraugušas plaša mēroga kaujās, kurās iesaistīta arī smagā artilērija.

Foto šeit!

 Gruzijas spēki 8. augustā agri no rīta iebrukuši Dienvidosetijā. Karadarbība izvērtās arī ārpus separātiskās teritorijas, bet Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili lūdzis ASV palīdzību gruzīnu tautai. Saakašvili paziņojis, ka aptuveni 150 Krievijas tanki un cita kara tehnika iebraukusi Dienvidosetijā.  "Tas nepārprotami ir iebrukums citas valsts teritorijā, "sacīja Gruzijas prezidents. Jau 9. augustā uz Gruziju devusies Eiropas Savienības un citu organizāciju pārstāvju delegācija, lai panāktu vienošanos par miera atjaunošanu. Gruzijas parlaments 9. augustā apstiprinājis prezidenta Saakašvillī izsludināto kara stāvokli. Vēlāk Krievijas karaspēks ir ieņēmis lielāko daļu Gruzijas teritorijas, un Tbilisi izplatījusi oficiālu aicinājumu starptautiskai sabiedrībai sniegt militāru palīdzību.

Lai paustu savu atbalstu, Gruzijā 12. augustā ieradās vairāku Austrumeiropas valstu līderi. Šajā dienā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pēc tikšanās Maskavā vienojās par plānu, kā pārtraukt karadarbību Gruzijā. Sešu punktu pamiera plāns paredzējis Krievijas karaspēka atvilkšanu, uguns pārtraukšanu, un arī sarunas par Abhāzijas un Dienvidosetijas statusu. Saakašvili šim plānam piekritis. Vēlāk Gruzija vainojusi Krieviju pamiera pārkāpšanā. Gruzijas amatpersonas un mediju pārstāvji ziņojuši, ka Krievijas tanki devušies dziļāk valsts teritorijā, neskatoties uz to, ka Krievija solīja sākt izvest savu karaspēku no Gruzijas. Krievijas armija sākusi pamest Gruzijas teritoriju tikai 19. augustā.

ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa, tāpat kā daudzu citu valstu līderi, paziņoja, ka Krievija ar savu militāro darbību Gruzijā sagrāvusi savu starptautisko reputāciju. Tomēr starptautiskajā arēnā izskanēja arī bažas par to, ka Saakašvili valdība bija daļēji atbildīga par augusta notikumiem Dienvidosetijā.

Karadarbību rezultātā tika izpostītas pilsētas gan Gruzijā, gan Dienvidosetijā. Vairāki cilvēki devušies bēgļu gaitās.

Septembrī Eiropas Savienības (ES) līderi ar Medvedevu vienojušies par Krievijas spēku atvilkšanu no Dienvidosetijai un Abhāzijai blakus esošajiem Gruzijas reģioniem. Tomēr Krievija palika pie nodoma atstāt aptuveni 7600 vīru lielu kontingentu Dienvidosetijas un Abhāzijas republikās un vēlāk separātiskajās provincēs izveidojusi Krievijas armijas militārās bāzes. Septembrī Gruzijas parlaments atcēlis karastāvokli valstī , bet oktobrī oficiāli sākās Eiropas Savienības (ES) novērotāju misija Gruzijā, lai uzraudzītu Krievijas spēku aiziešanu no pozīcijām Gruzijas teritorijā. Aptuveni pēc nedēļas Krievijas spēki pilnībā pametuši buferzonas ap Gruzijas separātiskajiem Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioniem.

Krievijas Federācijas prezidents Dmitrijs Medvedevs augustā parakstījis rīkojumus par Gruzijas separātisko provinču - Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības atzīšanu, ar ko izpelnījies starptautisku nosodījumu. Gruzija septembrī oficiāli pārtraukusi diplomātiskās attiecības ar Krieviju un vēlāk arī ar Nikaragvu, jo tā kļuvusi par otro valsti pēc Krievijas, kas atzinusi separātisko reģionu neatkarību. Konflikta laikā augustā Saakašvili arī paziņojis, ka Gruzija izstājas no Neatkarīgo valstu savienības (NVS).

Augustā tika atklātas Pekinas olimpiskās spēles, taču dažu valstu līderi, protestējot pret cilvēktiesību stāvokli Ķīnā un tibetiešu apspiešanu, atklāšanas ceremoniju boikotējuši. Uzturoties vizītē Francijā, tibetiešu garīgais līderis Dalailama paziņojis, ka Olimpiādes laikā Tibetā turpinās Ķīnas varasiestāžu represijas un arestēto tibetiešu spīdzināšana.

Foto šeit!

 Bijušais Bosnijas serbu līderis Radovans Karadžičs Hāgā noraidījis visas ANO Starptautiskā tribunāla izvirzītās apsūdzības. Viņš tribunālu aicināja izbeigt pret viņu ierosināto lietu, jo taisnīga tiesa šajā jautājumā neesot sagaidāma. Bijušajam Bosnijas serbu politiskajam līderim būs jāatbild uz deviņām no 11 apsūdzībām genocīdā, kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form