Austrālija svētdien pievienojās ASV un Kanādas lēmumam boikotēt rasisma jautājumiem veltīto konferenci, ko ANO rīko nākamnedēļ, norādot, ka šī konference varētu tikt izmantota kā antisemītisku uzskatu platforma.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
ANO organizē šo forumu Ženēvā, lai palīdzētu dziedēt rētas no pagājušās šādas konferences, kas notika Durbanā, Dienvidāfrikas Republikā. ASV un Izraēla demonstratīvi atstāja 2001.gada konferenci, kad arābu valstis mēģināja definēt cionismu kā rasistisku.

"Austrālija nolēmusi nepiedalīties Durbanas Pārskata konferencē," teikts Austrālijas ārlietu ministra Stīvena Smita paziņojumā.

"2001.gada Deklarācija izcēla Izraēlu un Tuvos Austrumus. Austrālija toreiz pauda dziļas bažas par to," viņš norādīja.

"Mēs diemžēl nevaram būt pārliecināti, ka Pārskata konference atkal netiks izmantota kā platforma aizskarošu viedokļu, arī antisemītisma, paušanai."

ASV Valsts departaments sestdien paziņoja, ka Vašingtona boikotēs šo konferenci, kā iemeslu minot nepieņemamos formulējumus konferences deklarācijas projektā. Izraēla izdara stingru spiedienu uz Obamas administrāciju, lai tā nepiedalītos.

Kanāda paziņojusi, ka arī tā nepiedalīsies nākamās nedēļas konferencē, baidoties, ka tajā atkārtosies "Izraēlas sišana", kā tas notika pagājušajā tikšanās reizē. Eiropas Savienība pagaidām apsver šo jautājumu.

Čehija, kas rotācijas kārtībā ir ES prezidējošā valsts, svētdienas vakarā rīko apspriedi, lai novērtētu bloka nostāju piedalīšanās jautājumā. Tomēr Lielbritānija sūtīs savu delegāciju uz konferenci, kaut gan tajā nebūs iekļauta neviena augsta ranga amatpersona.

Cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Human Rights Watch" uzskata, ka bez Vašingtonas klātbūtnes konferencei Ženēvā pietrūks nepieciešamā diplomātiskā svara.

Konferences deklarācijas projektā svītrota jebkāda atsauce uz Izraēlu un Tuvo Austrumu konfliktu, kā arī aicinājums aizliegt "reliģijas zaimošanu", kas bija arābu atbalstītā reakcija uz 2006.gada konfliktu saistībā ar Dānijā publicētajām karikatūrām par pravieti Muhamedu, ko rietumvalstis uzskatīja par mēģinājumu nomākt izteiksmes brīvību.

ASV paziņoja, ka dokumentā ir izdarīti uzlabojumi, taču tie nav pietiekami.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form