EPA-AFI
Foto: Austrālijas 100 gadu jubilejas svinības

Austrālija pirmdien svinēja 100 gadus kopš valsts dibināšanas, kad sešas britu kolonijas 1901.gada 1.janvārī apvienojās un izveidoja vienu valsti. Premjerministrs Džons Hovards svētku runā atzina, ka Austrālijas galvenais sasniegums šajos 100 gados bija tās spēja saglabāt vienotu sabiedrību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Mēs esam pārdzīvojuši depresiju, masu migrācijas radītās milzu pārmaiņas, modernizācijas un globalizācijas izaicinājumus un tomēr vēl arvien esam ļoti vienota sabiedrība. Un tas, es uzskatu, ir mūsu galvenais sasniegums," sacīja Hovards.

Premjers uzsvēra, ka Austrālijai jāturpina veicināt sabiedrības saskaņa.

Galvenais svētku pasākums bija iecerēts Sidnejas Simtgades parkā, kur pirms 100 gadiem amata zvērestu deva pirmais federācijas ģenerālgubernators lords Houptouns un pirmais premjerministrs Edmunds Bārtons.

Tagadējais ģenerālgubernators sers Viljams Dīns, premjers Hovards un štatu premjerministri sapulcējās ap galdu, pie kura karaliene Viktorija deva rakstisku piekrišanu Austrālijas Konstitūcijai, kas ļāva federācijai ievākt nodokļus, izdot likumus, kontrolēt migrāciju un turēt aizsardzības spēkus.

Tomēr uz pasākumu parkā ieradās tikai pieci tūkstoši cilvēku, ko organizatori izskaidroja ar Jaungada svētku paģirām. Lielāku interesi izraisīja svētku parāde Sidnejā, kurā piedalījās 6,5 tūkstoši izpildītāju un ap 100 plostu.

Austrālija saņēma apsveikumus no vairāk nekā 70 pasaules valstu augstākajām amatpersonām, tai skaitā ASV prezidenta Bila Klintona, Romas pāvesta Jāņa Pāvila II un Kubas prezidenta Fidela Kastro.

Apsveikumu nosūtīja arī karaliene Elizabete II, tajā paužot pārliecību, ka Austrālijai otrais gadsimts būs tikpat veiksmīgs kā pirmais.

Lai gan Austrālija ir daudz sasniegusi, daudzi valsts iedzīvotāji apgalvo, ka Lielbritānijas monarhs kā Austrālijas valsts galva ir anahronisms un ka ir jānodibina republika.

Savukārt aborigēnu līderi uzskata, ka ir pienācis laiks iznīdēt rasismu pret aborigēniem, kuriem netika ļauts piedalīties valsts izveidošanā. Federācijas dibinātāji konstitūcijā neatzina aborigēnu tiesības, padarot viņus par svešiniekiem pašu zemē.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form