Austrālijas līdzšinējai premjerministrei Džūlijai Gilardai izdevies panākt vienošanos ar Zaļo partiju, kas vairo leiboristu izredzes izveidot valdību, tomēr viņa uzsvērusi, ka nekas nevar mainīt viņas ieceri aplikt ar nodokļiem derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumu peļņu.

"Mūsu priekšvēlēšanu solījumi ir mūsu priekšvēlēšanu solījumi," preses konferences laikā sacīja leiboristu līdere. "Dienās kopš vēlēšanām man ticis vaicāts, vai es mainīšu Minerālu resursu rentes nodokli, un atbilde, protams, ir nē."

Vienošanās ar zaļajiem Gilardai nodrošina 73 no 150 parlamenta apakšpalātas deputātu balsīm. Tādējādi viņas vadītās koalīcijas spēku samērs ar konservatīvo opozīciju izlīdzinājies, taču leiboristiem joprojām pietrūkst trīs balsu, lai nodrošinātu vairākumu.

Cīņa par četru neatkarīgo deputātu atbalstu, kas sākās tūlīt pēc 21.augusta vēlēšanām, varētu ieilgt līdz nākamās nedēļas sākumam.

Pēc paziņojuma par vienošanos ar zaļajiem bukmeikeri paaugstinājuši likmes uz leiboristu izredzēm izveidot valdību, taču konservatīvo izredzes joprojām tiek vērtētas kā lielākas.

Konservatīvie sola atteikties no izrakteņu aplikšanas ar nodokļiem, atmest plānu par oglekļa dioksīda izmešu kvotu tirdzniecības ieviešanu, kā arī neuzsākt 38 miljardu dolāru vērto platjoslas interneta projektu, kas varētu apdraudēt dominējošā telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumu "Telstra".

Neskatoties uz Gilardas apgalvojumiem, ka viņas īstenotā politika netikšot ietekmēta, zaļie varētu izmantot savas pozīcijas, lai mainītu leiboristu nostāju gan dabas resursu nodokļa, gan izmešu kvotu jomā.

"Tas novedis pie zināmas nervozitātes. Zaļiem kontrolējot senātu, tas iekustinājis biznesam mazāk draudzīgu politiku, sākot ar izrakteņu nodokli un beidzot ar klimata izmaiņām," norāda investīciju kompānijas "AMP Capital" pārstāvis Šeins Olivers.

Konservatīvie brīdina, ka leiboristu un zaļo apvienošanās var novest pie agrākas izmešu kvotu tirdzniecības ieviešanas, kuru Gilarda solījusi novilcināt vismaz līdz 2013.gadam, pirms tam veicot sabiedrisko apspriešanu.

"Tas parāda, ka tieksme pēc varas ir vienīgais princips, kas Leiboristu partijai palicis svēts," preses konferencē izteicās nacionālās partijas un liberāļu koalīcijas līderis Tonijs Ebots. "Tas nozīmē, ka būs oglekļa nodoklis, būs augstāks izrakteņu nodoklis. Tā ir partija, kura pelna zaudējumu, bet kurai [zaļo līderis] Bobs Brauns atgriezis dzīvību."

Ja leiboristiem izdosies izveidot valdību, vienošanās ar zaļajiem piespiedīs viņus īstenot pasākumus klimata izmaiņu ierobežošanai, uzsākt parlamentārās debates par karu Afganistānā un konsultēties ar vides aizstāvjiem ekonomikas un budžeta jautājumos.

Leiboristu un zaļo vienošanās paredz arī referenduma rīkošanu par iedzimto konstitucionālo atzīšanu. Savukārt zaļie apmaiņā apsolījuši atbalstīt valdību jebkurā uzticības balsojumā.

Leiboristi no savas puses apņēmušies izveidot politiķu un ekspertu komisiju, lai izstrādātu klimata izmaiņu ierobežošanas politiku un noteiktu cenas izmešu kvotām.

Tomēr, lai spētu piesaistīt valdībai plašāku atbalstu, vispretrunīgāk vērtētie jautājumi - izrakteņu nodoklis, konkrētas izmešu kvotu cenas un geju laulības - vienošanās tekstā nav minēti, jo neatkarīgie deputāti, kas nākuši no lauku apvidiem, sliecas atbalstīt konservatīvāku pozīciju.

Neatkarīgajiem varētu vajadzēt vēl pāris dienu, lai izšķirtos, kam sniegt atbalstu - Gilardai vai Ebotam.

"Domāju, kas tas būtu nedaudz optimistiski teikt, ka šonedēļ, taču es būtu ļoti pārsteigts, ja tas notiktu vēlāk nekā pirmdien vai otrdien," intervijā Austrālijas televīzijai sacīja neatkarīgais deputāts Bobs Katers.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!