"Šodien es lūdzu Austrālijas tautai mandātu, lai vadītu Austrāliju uz priekšu," preses konferencē pēc tikšanās ar ģenerālgubernatori Kventinu Braisu paziņoja premjere. "Šorīt es lūdzu viņas ekselencei ģenerālgubernatorei atlaist Pārstāvju Palātu, lai sestdien, 21.augustā, varētu notikt Palātas un puses Senāta vēlēšanas."
Gilardas paziņojums ir starta šāviens priekšvēlēšanu kampaņai, un sagaidāms, ka tā būs asa, sabiedrības domām daloties tādos jautājumos, kā patvēruma meklētāji, ekonomikas vadība un klimata izmaiņas.
Gilarda uzsvēra, ka ievēros solījumu, kuru deva stājoties premjera amatā - saņemt tautas mandātu turpmākai valdības vadīšanai.
Par pirmo sievieti Austrālijas premjerministres krēslā Gilarda kļuva pirms trim nedēļām, Leiboristu partijas iekšējā apvērsuma ceļā gāžot no amata savu priekšteci Kevinu Radu.
Leiboristu līdere, kurai par premjera posteni būs jāsacenšas ar konservatīvās Liberālās partijas vadītāju Toniju Ebotu, norādīja, ka vēlētājiem nāksies izdarīt skaidru izvēli.
"Domāju, ka šīs vēlēšanas austrāliešiem piedāvā ļoti skaidru izvēli - izvēli par to, vai Austrālija dosies uz priekšu, vai atpakaļ," sacīja Gilarda, piebilstot, ka virzība uz priekšu nozīmē labāku veselības aprūpi un izglītību, kā arī stingrāku valsts robežu aizsardzību, vienlaikus pret patvēruma meklētājiem izturoties "ar cieņu un respektu".
Viņa norādīja, ka valdībai esot "īsts plāns", kā tikt galā ar cilvēku kontrabandu, un apsūdzēja Ebotu veselības aprūpes un izglītības finansējuma samazināšanas plānos.
Trīs nedēļas, kuras viņa atradusies valdības vadītāja krēslā, Gilarda aktīvi skaidroja savas ieceres to jautājumu risināšanā, kuri noveda pie Rada krišanas.
Šajā laikā premjerministrei izdevies panākt leiboristu popularitātes kāpumu pēc piedzīvotā krituma viņas priekšteča laikā, taču viņa izpelnījusies arī kritiku gan par savu ieceri "eksportēt" patvēruma meklētājus uz citām Klusā okeāna valstīm, gan par metodēm, kuras viņa izmantoja, lai nonāktu pie varas.