Austrijā aizbetonē pagrabu, kur tēvs 24 gadus turēja savu meitu
Foto: AP/Scanpix

Ar betonu tiek aizpildīts mājas pagrabs Austrijas pilsētā Amštetenē, kur Jozefs Fricls 24 gadus gūstā turēja un regulāri izvaroja savu meitu, vēsta raidsabiedrība BBC.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Betonēšanas sākta ceturtdien un turpināsies aptuveni divas nedēļas, Austrijas ziņu aģentūrai APA pastāstīja vietējās amatpersonas, paskaidrojot, ka tas tiek darīts ar mērķi, lai vairs nekad neviens nevarētu iekļūt šai pagrabā.

Tagad 78 gadus vecajam Friclam 2009. gadā piesprieda mūža ieslodzījumu, viņu atzina par vainīgu izvarošanā, incestā, paverdzināšanā un sava bērna nogalināšanā nevērības dēļ.

2011. gadā Austrijas varas iestādes paziņoja, ka šausmas piedzīvojušo māju nojauks, tomēr tagad nav skaidrs, vai šis plāns tiks izpildīts, norāda BBC.

Jau vēstīts, ka Fricls vēl 1984. gadā ievilinājis meitu Elizabeti pagrabā, kas bija aprīkots ar aizslēdzamām kamerām un skaņas izolāciju. 24 ieslodzījuma gados sieviete laidusi pasaulē septiņus bērnus, no kuriem viens nomira neilgi pēc piedzimšanas.

Pēc prokurores stāstītā Fricls dažreiz meitu izvarojis bērnu acu priekšā un sodījis viņu, atstājot pilnīgā tumsā.

Elizabete Fricla policijai stāstīja, ka viņas tēvs Jozefs viņu seksuāli izmantojis kopš 11 gadus vecuma. Pusaudža vecumā viņa divas reizes mēģināja aizbēgt no mājām, līdz 1984. gada augustā, kad Elizabetei bija 18 gadi, viņš ievilināja viņu pagrabā, saslēdza roku dzelžos un ieslēdza.

Kopš tā laika viņa turēta ieslodzīta, regulāri seksuāli izmantota un izvarota. Šo gadu laikā viņai piedzimuši septiņi bērni.

Trīs no bērniem kopš dzimšanas turēti ieslodzījumā pagrabā, bet pārējos trīs audzināja Elizabetes vecāki, Jozefam apgalvojot, ka viņi pamesti pie viņu mājām ar zīmīti, ka klaiņojošā meita par tiem nespēj rūpēties.

Pagrabā bija ierīkotas dažas mazas istabas, kuru griestu augstums nesasniedza 1,7 metrus. Pagrabā bija matrači gulēšanai, vannas istaba un televizors.

Šo gadu laikā viņas tēvs pats sarakstīja vairākas vēstules no meitas, rakstot, ka viņa dzīvojot kādā reliģiskā sektā.

Vēstulēs bija teikts, ka nevienam nevajadzētu viņu meklēt, jo tas izraisītu viņai un viņas bērniem ciešanas.

Vietējās amatpersonas un kaimiņi noticēja Friclam, un izmeklētāji nekad ģimeni neturēja aizdomās. Arī Elizabetes māte neko par meitas likteni nav zinājusi, un viņai nav bijušas nekādas aizdomas.

Trīs bērni - 19 gadus vecā Kērstina, 18 gadus vecais Štefans un piecus gadus vecais Feliks - visus šos gadus bija ieslodzīti kopā ar māti pagrabā.

Noziegums gaismā nāca 2008. gada aprīlī, kad Kērstina smagā stāvoklī tika nogādāta Amštetenes pilsētas slimnīcā. Jozefs, tāpat kā iepriekš, apgalvoja, ka meitene bezsamaņā pamesta pie viņu ģimenes durvīm.

Lai glābtu meiteni, ārsti ar publiska paziņojuma palīdzību vērsās pie Elizabetes, aicinot māti pieteikties un sniegt kādu informāciju par meitas slimības vēsturi.

Tad Jozefs izveda Elizabeti un divus pārējos bērnus no pagraba, savai sievai paziņojot, ka "pazudusī" meita nolēmusi atgriezties mājās.

Štefans un Felikss tad pirmo reizi ieraudzīja dienas gaismu. Viņi savā mūžā nav saņēmuši nekādu izglītību.

Pēc iztaujāšanas un apliecināšanas, ka viņai nekad vairs nevajadzēs kontaktēties ar savu tēvu, Elizabete piekrita sniegt liecības policijai.

Austrijas amatpersonas un nelielās Amštetenes pilsētiņas, kurā dzīvo 23 000 cilvēku, iedzīvotāji un Friclu kaimiņi pauda dziļu šoku, nespējot noticēt, ka tik šausminošs noziegums noticis viņiem līdzās.

Elizabetes Friclas liktenis atgādina gadījumu ar 19 gadus veco Natašu Kampušu, kurai 2006. gada vasarā izdevās aizbēgt no sava nolaupītāja pēc astoņiem ieslodzījumā pagrabā pavadītiem gadiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Austrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form