Foto: AFP/Scanpix/LETA

Austrijas parlaments nobalsojis par pilsonības piešķiršanu cilvēkiem, kuru priekšteči kā nacistu režīma upuri aizbēga no valsts Hitlera trešā reiha laikā.

Parlamenta deputāti ar pārliecinošu vairākumu atbalstījuši grozījumus, kurus virzīja bijušā kanclera Sebastiana Kurca konservatīvo un galēji labējo veidotā koalīcija, kas varu zaudēja pēc maijā izcēlušas korupcijas skandāla.

Jaunais likums paredz, ka no nacistu režīma aizbēgušo bērni, mazbērni un mazmazbērni var pieteikties Austrijas pilsonībai. Līdz šim pilsonību Austrija piešķīra tikai pašiem holokaustā izdzīvojušajiem. Vīnes Ebreju kopienas līderis Oskars Doičs apsveica "lēmumu, ar kuru Austrija uzņemas savu vēsturisko atbildību".

Kurca Tautas partija (ÖVP) cer 29.septembrī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās iegūt spēcīgu vēlētāju atbalstu. Pusotra gada laikā, kamēr partija valdību veidoja kopā ar galēji labējo Brīvības partiju (FPÖ), tā izdarīja vairākus diplomātiskus žestus attiecībās ar Izraēlu.

Jaunais likums attiecas uz to personu pēctečiem, kas bēgšanas brīdī bija Austrijas vai citas savulaik Austroungārijas impērijas sastāvā bijušas valsts pilsoņi. Īpašā izņēmuma kārtība paredz, ka Austrija, kas neatzīst dubultpilsonību, izsniegs savas valsts pases arī cilvēkiem, kas nedzīvo Austrijā vai nevēlas atteikties no līdzšinējās pilsonības.

Parlamenta debašu laikā Austrijas amatpersonas norādīja, ka bēgļu pēcteči otrajā un trešajā paaudzē ir interesējušies par likuma grozījumiem. Īpaši liela interese esot no Lielbritānijas pilsoņiem, kas bažījas par breksita sekām. Vīnes Ebreju kopienā informēja, ka centram nav konkrētu skaitļu, cik cilvēki šādā kārtībā varētu būt tiesīgi lūgt Austrijas pilsonību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!