Zviedrijas armija uzskata, ka pagājušajā mēnesī Zviedrijas ūdeņos, iespējams, patiešām notikusi ārvalstu spēku aktivitāte un attiecīgi noslepenojusi šo gadījumu, iekļaujot to otrajā nopietnākajā kategorijā no sešām, atklāja anonīmais avots.
Pirmā kategorija nozīmētu, ka gadījums ir apstiprināts un tam gūti spēcīgi pierādījumi, piemēram, fotogrāfijas, sonārās vai elektroniskās novērošanas dati.
Pagājušajā mēnesī pie Zviedrijas krastiem tika izvērsta vērienīga meklēšanas operācija, jo pastāvēja aizdomas, ka valsts ūdeņos atrodas ārvalstu zemūdene, iespējams, no Krievijas. Operācijā piedalījās karakuģi, mīnu traleri, helikopteri un vairāk nekā 200 karavīru, bet galu galā meklēšana tika pārtraukta, armijai paziņojot, ka objekts, visticamāk, jau pametis Zviedrijas ūdeņus.
Operācijas laikā Zviedrijas armija publiskoja graudainu fotogrāfiju, kurā virs jūras it kā redzams aizdomīgais kuģis.
Armija šo fotogrāfiju analizējusi un uzskata, ka tajā redzama neliela zemūdene, kādas mēdz izmantot nirēji, atklāja avots.
Daudziem zviedriem šis gadījums atsauca atmiņā 80.gadus un 90.gadu sākumu, kad Zviedrija pastāvīgi bija trauksmes stāvoklī Krievijas zemūdeņu dēļ.
Zviedrijas ārlietu ministre Margota Vallstrēma pagājušajā nedēļā paziņoja, ka viņu uztrauc Krievijas militārās aktivitātes pieaugums Baltijas jūras reģionā, un solīja, ka Zviedrija savu teritoriju aizsargās.
Sabiedriskās domas aptauja, kuras rezultāti tika publiskoti pāris dienas pirms ministres izteikumiem, liecina, ka arvien vairāk zviedru atbalsta valsts pievienošanos NATO.
Organizācijas "European Leadership Network" (ELN) pirmdien publiskotajā ziņojumā par militāra rakstura incidentiem starp Krieviju un Rietumiem 2014.gadā Zviedrijas noslēpumainā zemūdene ierindota starp trīs nopietnākajiem gadījumiem.
Organizācija arī norādījusi uz vairākiem nopietniem incidentiem, kad Krievijas iznīcinātāji pietuvojušies Zviedrijas gaisa telpai, secinot, ka tas apliecina spriedzes pieaugumu Baltijas jūras reģionā.
