Krievijas Aizsardzības ministrija trešdien noliedza Azerbaidžānas mediju sniegtās ziņas, ka Maskava caur savu armijas bāzi Armēnijā piegādājusi Erevānai tankus, bruņutransportierus, raķetes, granātmetējus un munīciju 800 miljonu dolāru (423,2 miljonu latu) vērtībā.
"Armēnijai nav piegādāti Krievijas ieroči. Šādas ziņas ir nepatiesas," paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Aleksandrs Drobiševskis.
Azerbaidžāna pavēstīja, ka ieroču piegādes pārkāpj ANO rezolūcijas, kuru mērķis ir nepieļaut konflikta atjaunošanos par Kalnu Karabahu.
"Ieroču piegāde kalpo daļu Azerbaidžānas teritoriju okupējušās Armēnijas militārā potenciāla vairošanai," paziņoja Azerbaidžānas Ārlietu ministrija.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli tā joprojām skaitās Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš
Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par strīdu iemeslu starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
1994.gadā abas valstis parakstīja pamiera līgumu, taču pārtrauca tiešos ekonomiskos un transporta sakarus.
Vairāku gadu ilgušu sarunu laikā tā arī nav izdevies atrisināt strīdu starp Azerbaidžānu un Armēnijas cieši atbalstītajiem Kalnu Karabahas separātistiem.