Kārtējām parlamenta (“Milli Majlis”) vēlēšanām Azerbaidžānā bija jānotiek 2020. gada novembrī, taču partija “Jaunā Azerbaidžāna” (“Yeni Azerbaycan Partiyasi”, YAP), kuru 1992. gadā nodibināja toreizējais valsts vadītājs Heidars Alijevs un kurai ir deputātu mandātu vairākums, pagājušā gada novembrī ierosināja parlamenta atlaišanu. Partija skaidroja savu lēmumu ar vajadzību atbalstīt valstī uzsākto reformu ceļu, veikt izmaiņas likumdošanā, kā arī padarīt parlamenta sastāvu gados jaunāku. Iniciatīvu atbalstīja arī opozīcija un neatkarīgie deputāti. Deputātu lēmumu apstiprināja Konstitucionālā tiesa.
2019. gada 5. decembrī prezidents Alijevs parakstīja rīkojumu par piektā sasaukuma parlamenta atlaišanu un vienlaikus pasludināja, ka parlamenta ārkārtas vēlēšanas notiks 2020. gada 9. februārī.
Azerbaidžānā ir vienpalātas parlaments, kurā ir 125 deputāti. Tie tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu vispārējās vēlēšanās pēc mažoritārās sistēmas vienmandāta apgabalos. Līdzšinējais parlamenta sastāvs tika ievēlēts 2015. gada novembrī notikušajās vēlēšanās.
Šobrīd parlamentā pārstāvēta prezidentu atbalstošā partija “Jaunā Azerbaidžāna” ar 72 deputātu mandātiem, 48 ir bezpartejiskie deputāti, trīs deputāti ir no Pilsoniskās solidaritātes partijas, bet partija “Mātes zeme” pārstāvēta ar diviem deputātu mandātiem.
Azerbaidžānā ir 5,2 miljoni reģistrēto balsotāju, savukārt gandrīz 650 tūkstošu vēlētāju ir ārpus valsts. Pavisam vēlēšanu dienā darbosies 5575 iecirkņi. Uz 125 deputātu vietām pretendē 1300 kandidāti.
Partijai “Jaunā Azerbaidžāna” konkurenci veido Azerbaidžānas Tautas frontes partija, kā arī partijas "Musavat" ("Vienlīdzība") un REAL. Priekšvēlēšanu laikā nav izticis arī bez asumiem – "Musavat" ziņo par aizturēšanām partijas rīkoto piketu laikā, savukārt REAL aicina vēlēšanu rezultātu falsifikācijas gadījumā saviem atbalstītājiem iziet ielās. Tāpat opozīcija apsūdz varas partiju nacionālo mediju kanālu izmantošanā partijas popularizēšanas mērķiem.
