Azerbaidžāna pieprasa "nekavējoties un bez nosacījumiem izvest" Armēnijas spēkus no Kalnu Karabahas, trešdien Vašingtonā tikšanās laikā ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju paziņoja Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs.
"Mēs pateicamies ASV valdībai par tās centieniem rast ceļus atrisināt ilgstošo konfliktu starp Armēniju un Azerbaidžānu," pavēstīja Alijevs. "Mēs uzskatām, ka konflikts ir jāatrisina uz ANO Drošības padomes rezolūcijas pamata, kas pieprasa nekavējošu un beznosacījumu Armēnijas spēku izvešanu no mūsu teritorijām."
Kerijs savukārt aicināja "galu galā atrisināt Kalnu Karabahas iesaldēto konfliktu, kam vajadzīgs risinājums sarunu ceļā."
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991. gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Azerbaidžāna, kuras aizsardzības budžets pārsniedz visa Armēnijas valsts budžeta apjomu, draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai pielietot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus. Savukārt Armēnija paudusi apņēmību uz jebkādām militārām akcijām reaģēt ar masīvu prettriecienu.
