Azerbaidžānas valdība ANO Ģenerālajai asamblejai iesniegusi rezolūcijas projektu "Stāvoklis okupētajās Azerbaidžānas teritorijās", kurā lūdz apstiprināt savas teritoriālās tiesības uz Kalnu Karabahu, raksta Krievijas informācijas aģentūra "Novosti".
"Ģenerālā asambleja paziņo, ka neviena valsts nedrīkst atzīt par likumīgu situāciju, kas radusies Azerbaidžānas Republikas teritoriju okupācijas rezultātā, kā arī nedrīkst līdzdarboties vai veicināt šīs situācijas turpināšanos," teikts dokumenta projektā.

Rezolūcijā uzsvērta nepieciešamība "nekavējoties, pilnībā un bez ierunām no okupētajām Azerbaidžānas republikas teritorijām izvest visus armēņu bruņotos spēkus. (...) Bruņotais konflikts Kalnu Karabahas reģionā turpina radīt draudus starptautiskajam mieram un drošībai."

Vēršanās pēc teritoriālās vienotības apstiprināšanas izskanējusi uz Kosovas neatkarības pašpasludināšanas fona, kas, pēc daudzu speciālistu domām, izraisījis "domino efektu" vairākos pasaules reģionos.

Atgādināsim, ka sākums Kalnu Karabahas konfliktam tika likts 1988. gadā, kad reģions, kurā lielākoties dzīvo armēņi, paziņoja par savu izstāšanos no Azerbaidžānas PSR. 1991. gada 10. decembrī, tikai dažas dienas pirms Padomju Savienības oficiālās sašķelšanās, Kalnu Karabahā notika referendums, kurā ar 99,89% pārsvaru tika nobalsots par pilnīgu neatkarību no Azerbaidžānas.

1992. gadā reģionā sākās plaša karadarbība, kuras rezultātā Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu. Kopš 1994. gada 12. maija, kad Biškekā tika parakstīta vienošanās par pamieru, konflikta zonā karadarbība ir pārtraukta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!