Foto: AP/Scanpix
Kurdu nemiernieku iekļūšana Irākas teritorijā uzskatāma par Irākas suverenitātes pārkāpumu, otrdien paziņoja Bagdāde.

"Irākas valdība apstiprina, ka tā noraida bruņoto Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) vīru atvilkšanu un klātbūtni Irākas teritorijā, un tas uzskatāms par klaju Irākas suverenitātes un neatkarības pārkāpumu," teikts valdības izplatītajā paziņojumā.

Bagdāde arī brīdinājusi, ka kurdu nemiernieku došanās uz Irāku "nopietni iedragā kaimiņattiecības abu valstu starpā un kopējās intereses".

Irāka plāno vērsties ar sūdzību ANO Drošības padomē, cerot, ka tā "pieņems vajadzīgo lēmumu, lai novērstu Irākas suverenitātes pārkāpumu".

Jau vēstīts, ka pirmā kurdu nemiernieku grupa, kas pametusi Turciju, īstenojot ar Ankaru panākto vienošanos, otrdien ieradusies Haruras apvidū Irākas autonomajā Kurdistānas reģionā.

"Mēs esam pirmā grupa, kas sasniegusi šo drošo apvidu Irākā," sacīja PKK - Turcijas kurdu bruņotās separātistu organizācijas - grupas vadītājs Džagars. Grupā, kas nule kā ieradusies Irākā, ir seši vīrieši un sešas sievietes.

Bāzē Irākā nemierniekus, kas bija bruņojušies ar kalašņikova triecienšautenēm, vieglajiem ložmetējiem un prettanku granātmetējiem, sveica PKK biedri, kas bāzējas Irākā.

Pēc sasveicināšanās kaujinieki, kas, kā šķiet, bija saguruši, devās sildīties pie ugunskura.

Kurdu nemiernieku atvilkšana no Turcijas uz bāzām Irākas ziemeļu daļā sākās 8.maijā.

"Šis process turpināsies, kā plānots, un tas notiks organizētā veidā," pagājušajā nedēļā, sākot kaujinieku atvilkšanu, sacīja PKK pārstāvji.

Tiek uzskatīts, ka Turcijā līdz šim atradās 2000 bruņotu PKK kaujinieku, bet vēl 5000 - Irākas ziemeļos, ko nemiernieki izmantojuši kā bāzi, lai Turcijas dienvidaustrumos rīkotu uzbrukumus pret turku drošības spēkiem.

PKK 25.aprīlī paziņoja, ka miera plāna gaitā, par kuru vienošanos PKK līderis Abdulla Edžalans panācis ar Ankaru, 8.maijā sāks nemiernieku atvilkšanu no Turcijas.

Edžalans, kurš Turcijas cietumā izcieš mūža ieslodzījumu par valsts nodevību, šā gada 21.martā izsludināja pamieru un aicināja nemiernieku kaujiniekus atkāpties.

PKK kopš 1984.gada cīnās par neatkarīgas Kurdistānas valsts izveidošanu kurdu apdzīvotajos apgabalos Turcijā. Līdzīgi Turcijai, gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) PKK uzskata par teroristisku organizāciju.

Šajā konfliktā dzīvību zaudējuši aptuveni 45 000 cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!