Inese stāsta, ka ideja rozes iestādīšanai radusies, jo viņai nepatika stabs, kas atrodas Stirnu ielā 29 un pa kuru augšup tagad uzvijusies pārsteidzošā vīteņroze (šķirne 'Flammentanz'), taču šis šķietami vienkāršais darbs prasīja saskaņojumus ar vairākām instancēm. "Tad nu es nolēmu mēģināt kaut ko iestādīt un vietējā veikalā ieraudzīju rozi ar dažām lapiņām par 1,99 eiro un nodomāju, ka došu viņai iespēju."
Roze nopirkta, bet tad Inese sapratusi, ka pie staba betons vien! "Atradu mazu caurumiņu, kur rozi "iebakstīt" un tā lēnām tā aug astoņus gadus. Vienīgais, ar ko es to lutinu, ir kūdra un ļoti daudz ūdens. Rozi laistu arī vēlā rudenī, kad tā vairs nezied, lai neiekalstu. Domāju, siltumu un spēku tā rod arī tāpēc, ka saknes palīdušas zem asfalta siltumā. Esmu tur iestādījusi virsū efeju, kas ļauj saglabāties mitrumam un siltumam."
Vīteņroze, kas priecē apkārtējos, ieaugusies diezgan ātri. Pirmajā gadā Inese bijusi piesardzīga – piesedza to ar skujām, bet nākamajā gadā tas vairs nebija vajadzīgs, jo roze izaugusi jau krietna un pati "pieķērusies" pie staba, tādēļ Inese nav gribējusi to ne lauzt, ne locīt.
Foto: Inese Meijere
Šī vieta ir saulaina visu laiku – vīteņrozi apspīd gan rīta saule, gan dienas, gan vakara, un skaistā 'Flammentanz' joprojām turpina stiepties, lai gan jau tagad sasniegusi vairāk nekā sešu metru augstumu.
Līdzās sarkanajai skaistulei pirms četriem gadiem Inese iestādījusi vēl vienu lielveikalā nopirktu rozi, kas nu sasniegusi trīs metrus, bet, salīdzinājumā ar vīteņrozi, tai gan labāk gribētos mazliet ēnaināku vietu, jo, lai gan šķirne ir ilgi ziedoša, nobirst ātrāk par brango skaistuli.
"Šis ir veiksmes stāsts par puķi, kurai bija divas trīs lapas, bet kurai devu iespēju un teicu, lai Dievs dod spēku. Un tā nu viņa izauga," teic Inese un aicina. "Nevajag baidīties no panīkušiem un lētiem stādiem. Tie izdzīvo, vajag tikai dod iespēju un ūdeni. Galvenais – ūdeni."
Foto: Inese Meijere
