Foto: AP/Scanpix/LETA

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija joprojām vēlas atjaunot 2015. gadā parakstīto Irānas kodolvienošanos, atsaucoties uz Savienoto Valstu amatpersonas teikto, raksta "Politico".

Irānas kodollīgums, saīsinājumā dēvēts par JCPOA, tika panākts 2015. gadā. Līguma dalībvalstis toreiz bija ASV, Irāna, Francija, Lielbritānija, Krievija, Vācija, Ķīna un Eiropas Savienība.

Līgums paredzēja, ka apmaiņā pret ekonomisko sankciju atcelšanu Irāna būtiski ierobežos savu kodolprogrammu, – tika limitēts līmenis, līdz kuram Irāna drīkst bagātināt urānu; ierobežots tika arī šī materiāla apjoms, kuru Irānai atļauts uzkrāt. JCPOA paredzēja arī starptautisku pārbaužu veikšanu, lai pārliecinātos, ka Teherāna ievēro līgumā noteiktās saistības.

Tomēr JCPOA līgumam nebija lemts ilgs mūžs. Aptuveni divus gadus pēc vienošanās panākšanas ASV prezidenta amatā stājās Donalds Tramps – politiķis ar pavisam citu, daudz skeptiskāku, attieksmi pret šo līgumu un to, kādu politiku vajadzētu īstenot pret Irānu.

Baltā nama saimnieka amatā Tramps bija pavadījis nedaudz vairāk par gadu, kad pieņēma lēmumu izstāties no JCPOA. Toreiz – 2018. gada maijā – par šo vienošanos Tramps izteicās: "Tā ir briesmīga vienpusēja vienošanās, kuru nekad nedrīkstēja parakstīt."

ASV no līguma izstājās un atjaunoja ekonomiskās sankcijas pret Irānu. Teherānu šis solis ārkārtīgi sadusmoja, un saspīlējumi, kā arī savstarpēja neuzticība atkal kļuva par ASV un Irānas attiecības raksturojošiem elementiem.

Irānas kodolprogrammas apturēšana joprojām ir viena no Amerikas “vissvarīgākajām un steidzamākajām rūpēm”, trešdien "Politico" paziņoja šī amatpersona, piebilstot, ka ikvienu ar Irānu saistītu izaicinājumu un draudu vēl izteiktāku un bīstamāku padara neierobežota Teherānas kodolprogramma.

Senatori, kuri piedalījušies sanāksmē par Irānu kopā ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, pauda skepsi par iespējām īstenot diplomātiju ar Teherānu.

"Izklausās - un lietas vienmēr var mainīties - tas [kodolvienošanās atjaunošana] nenotiks drīz,” sacīja Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Bobs Menendess no Demokrātiskās partijas.

Senāta Izlūkošanas komitejas vadītājs Marks Varners (Demokrātiskā partija) sacīja, ka šobrīd šajā jautājumā "neesot daudz lielisku opciju" un ka izstāšanās no kodolvienošanās nav uzlabojusi situāciju Savienotajām Valstīm un to sabiedrotajiem.

Vadošais republikānis Pārstāvju palātas Ārlietu komitejā Maikls Makkols brīdināja, ka līguma atjaunošanas gadījumā ASV zaudēs ietekmes sviras pār Irānu, jo atgriešanās pie darījuma nozīmē daudzu ASV ekonomisko sankciju pret Teherānu atcelšanu. Bez sankcijām Amerikas Savienotās Valstis nevar nodrošināt, ka Irāna apspriedīs citus sarežģītus jautājumus ārpus kodolenerģijas jautājuma, sacīja Makkols.

Sarunas par kodolvienošanās atjaunošanu pēdējās nedēļās ir apstājušās. Sarunu dalībnieki, tostarp Amerikas Savienoto Valstu un Irānas pārstāvji, kuri netieši runā ar Eiropas starpnieku palīdzību, bija tikušies Vīnē. Bet pēc sestās diskusiju kārtas pabeigšanas jūnijā septītā vēl nav plānota.

Taču, neskatoties uz to, Baidena administrācija joprojām vēlas turpināt sarunas par JCPOA atjaunošanu. "Mēs plānojam turpināt centienus ierobežot Irānas kodolprogrammu, atgriežoties pie savstarpējas [darījuma saistību] ievērošanas, vienlaikus aktīvi aizsargājot arī Amerikas pilsoņus un Amerikas intereses ar kodolenerģiju nesaistītos jautājumos, ” sacīja ASV amatpersona.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!