Baidoties no Krievijas, Somija apsver stāšanos NATO
Foto: AFP/Scanpix

Līdz ar jaunās valdības veidošanu premjera Juhas Sipiles vadībā maija beigās tika paziņoti arī jaunie Somijas finanšu un ārlietu ministru krēslu ieņēmēji. No eiroskeptiskās "Somu partijas" nākošais ārlietu ministrs Timo Soini jau paziņojis, ka valdība sagatavos ziņojumu, lai izpētītu potenciālos ieguvumus Somijas dalībai NATO.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Somija, ņemot vērā Eiropas nepilnīgās drošības vidi, būs aktīva ārpolitikā, stiprinās valsts aizsardzību, kā arī padziļinās sadarbību starptautiskās drošības jautājumos, nesen paziņoja ministra Eiropas jautājumos padomnieks Pasi Rajala.

Tas ir krass pavērsiens Somijas ārpolitikā, kura līdz šim par dalību NATO nebija lēmusi. Iepriekšējais ārlietu ministrs simpatizēja "finlandizācijas politikai" un mierīgai sadzīvošanai ar Krieviju, savukārt citi bijušie ministri aizsardzības jautājumos netieši atbalstīja lielāku sadarbību ar NATO.

Atklāta dalības apspriešana ir skaidra Helsinku norāde Maskavai, ka jebkurš nepareizs solis var Krievijai maksāt papildus 1 340 kilometru garu robežu ar NATO, lēš Atlantijas Padomes vecākais līdzstrādnieks jūras spēku jautājumos Marks Seips.

Viņš ir publicējis savu skatījumu par galvenajiem ieguvumiem, kādus Somija varētu gūt, iestājoties NATO. Piedāvājam ar tiem iepazīties:

Neitrālā Somija šogad jau ir pastiprinājusi sadarbību ar NATO, lai gan Krievija ir brīdinājusi Helsinkus nestāties aliansē un kritizējusi Somijas sadarbību ar to.

Aprīlī Somijas karaflote pie Helsinkiem izmantoja dziļumbumbas, lai brīdinātu aizdomīgu zemūdeni, bet tās lidmašīnas pēdējos mēnešos ir paceltas gaisā, lai brīdinātu Krievijas lidaparātus par savām gaisa robežām.

1939. gadā Padomju Savienība iebruka Somijā un okupēja vairāk nekā 10% tās teritorijas. Aukstā kara laikā Somija oficiāli ieturēja neitralitāti, bet reizē saglabāja ciešas saites ar PSRS.

Vīrieši no 18 gadu vecuma Somijā ir pakļauti obligātajam karadienestam. Regulārajā armijā ir aptuveni 12 000 karavīru, bet to skaits īsā laikā ir palielināms līdz 280 000, ja tiek iesaistīti rezervisti, norāda Aizsardzības ministrija.

Vēstīts, ka 2014. gada pavasarī Krievija okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet Ukrainas austrumos joprojām turpinās Krievijas apbruņoto kaujinieku cīņas ar Ukrainas spēkiem. Krievijas militārā aktivitāte ievērojami pieaugusi arī pie Eiropas Savienības (ES) un NATO valstu robežām – bieži tiek novēroti Krievijas militāro lidmašīnu lidojumi un karakuģu aktivitātes ūdeņos.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropa Eiropas Savienība Igaunija Krievija Krima NATO Padomju Savienība Somija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form