Mākslīgais intelekts ir daļa no mūsu ikdienas un ļauj risināt gan sarežģītas problēmas, gan ikdienas uzdevumus. Viens no mākslīgā intelekta pionieriem Luks Stīlss turpina izzināt tā plašās iespējas, bet patvērumu no tehnoloģiju “aukstuma” meklē operu rakstīšanā.
Savulaik studējis datorzinātnes Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā ASV un lingvistiku dzimtās Beļģijas Antverpenes Universitātē, viņš 90. gados dibināja “Sony” datorzinātņu laboratoriju Parīzē un bija tās pirmais direktors. Stīlss mākslīgā intelekta pētījumu ietvaros padziļināti pievērsies robotu uzvedības analīzei Evolucionārās bioloģijas institūtā Barselonā, bet līdzās zinātniskajai darbībai organizē mākslas izstādes un raksta operas.
Latvijā viņš viesojās RIXC organizētajā Mākslas un zinātnes festivālā. Izmantojām iespēju, lai uzzinātu Eiropas Zinātņu akadēmijas locekļa viedokli par mākslīgā intelekta ietekmi uz politiku, valodu un mūsu ikdienu, kā arī par cilvēku bailēm no tā.
Kāpēc sabiedrībai ir svarīgi pētīt un izzināt mākslīgo intelektu? Kādas priekšrocības tas sniedz?
Mākslīgais intelekts ir cieši saistīts ar lēmumu pieņemšanas procesiem. Tas ir kas tāds, kas mums jādara visu laiku. Lēmumu pieņemšana ir svarīga cilvēka prasmju sastāvdaļa, un mākslīgais intelekts mums palīdz šajā procesā, sniedzot papildu informāciju.
Piemēram, to izmanto navigācijā. Kādreiz, lai pārvietotos pa pilsētu, mums vajadzēja prasīt norādes citiem cilvēkiem vai arī izmantot kartes, taču mūsdienās mēs katrs pats varam meklēt ceļu, izmantojot viedtālruni, kam ir “Google Maps” funkcija.
Vēl viens labs piemērs ir atrodams medicīnā – ādas vēža diagnostikā. Tā parasti sākas ar izsitumu izpētīšanu un analīzi. Mūsdienās pastāv digitālās sistēmas, ar kuru palīdzību iespējams klasificēt ādas attēlus – tos marķējuši ārsti un tajos redzams konkrēts ādas vēža paveids. Ārstiem šādas sistēmas ir pieejamas, un tās atvieglo diagnostiku, palīdzot saprast, vai cilvēkam ir ādas vēzis, un attiecīgi ļauj pieņemt lēmumus par to, kādus soļus spert tālāk.
