Balsojums par Džeržinska statuju esot Kremļa stratēģija viņa aizmiršanai
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Kremļa atbalstītais atvērtais balsojums par čekas dibinātāja Fēliksa Dzeržinska statujas sliešanu pie bijušās VDK vadības mītnes Maskavā esot tikai simbolisks mēģinājums jautājumu par Dzeržinska mantojumu uz visiem laikiem nostumt no dienaskārtības, medijam "The Moscow Times" norādījusi Maskavas Ekonomikas augstskolas profesore un vēsturiskās atmiņas pētniece Olga Maļinova.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirms nedēļas izsludinātā aptaujā Krievijas iedzīvotājiem tiek vaicāts vai Krievijas Federālā Drošības dienesta ēkas priekšā viņi vēlētos redzēt Dzeržinska vai kņaza Aleksandra Ņevska statuju. Nekāda trešā varianta, piemēram, pieminekļa neuzstādīšana netiek piedāvāta.

Polis Dzeržinskis, savulaik dēvēts arī par Dzelzs Fēliksu, radīja Viskrievijas Ārkārtas komisiju cīņai ar kontrrevolūciju, spekulāciju un sabotāžu, dēvētu par čeku (abreviatūras izruna no krievu valodas vārdiem "чрезвычайная комиссия" jeb "ārkārtas komisija"). Viņa vadībā komisija īstenoja masveidīgu sodīšanu ar nāvi bez tiesas un ķīlnieku sagrābšanu, kā arī ieslodzīšanu politisko pretinieku iznīcināšanai un iebaidīšanai. Vēlāk uz tās bāzes izveidotā Valsts Drošības komiteja (VDK) sabiedrībā saglabāja gan Dzeržinska iedibinātās metodes, gan čekas vārdu, un tajā strādājošie tika dēvēti par čekistiem.

Balsojums par Džeržinska statuju esot Kremļa stratēģija viņa aizmiršanai
Foto: LETA

Ņevskis savukārt ir tas pats 13. gadsimta Novgorodas valdnieks, kura vārdā nodēvēts nelielais dzeltenais koka dievnams Rīgas Centrā uz Brīvības ielas - Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca –, kā arī citi pareizticīgās baznīcas centri Daugavpilī, Krāslavā, Tallinā un daudzviet agrākajās Krievijas impērijas zemēs. Ņevskis vēsturē iegājis kā Krievzemes nosargātājs pret vācu Teitoņu ordeņa iebrukumu 1242. gadā. Pareizticīgā baznīca viņu pasludināja par svēto, bet Staļina laika PSRS viņu glorificēja kā simbolisku pretstāvētāju Rietumu ietekmei.

Abi tēli esot tuvi Kremlim un Krievijas pārvaldes filozofijai. Krievijas prezidents Vladimirs Putins divās valdīšanas desmitgadēs ir sildījis nācijas jūtas gan par zaudētās impērijas, gan sabrukušās PSRS laikiem un sasniegumiem. Turklāt abi personāži iemieso konservatīvo nacionālismu, pie kura turas Kremlis.

Balsojums par Džeržinska statuju esot Kremļa stratēģija viņa aizmiršanai
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Dzeržinska statuja tika novākta naktī pēc puča izgāšanās 1991. gada 23. augustā un tās atgriešanas iespējamība uzjundījusi viskarstākās diskusijas, šķeļot sabiedrību. Tās novietošanu VDK pēcteča Federālā drošības dienesta (FDD) priekšā esot rosinājusi nacionālista Zahara Priļepina vadīta rakstnieku un žurnālistu grupa, kā arī kāda militāra organizācija. Tomēr slepkavnieciskā dienesta radītāja tēls esot tuvs tikai galēji radikālajām gan kreisām, gan labējām grupām, kā arī pašās drošības struktūrās, tomēr mērenākiem politiķiem atkal uzjundītā diskusija neesot pa prātam. Arī Kremlis līdz šim izvairījies no pretrunīgi vērtētās personības komentēšanas.

BBC Krievijas nodaļa iepriekš vēstīja, ka prezidenta administrācijā lielākas simpātijas bauda ideja par Ņevska statujas uzstādīšanu. Šī aptauja pat varētu būt formāla čekas izveidotāja mūžīgā jautājuma galīga atrisināšana – uzstādot Novgorodas prinča skulptūru, ierosinājumi šajā vietā atkal nolikt Dzeržinska statuju vairs nebūtu aktuāli.

"Putins un viņa iekšējais loks nav staļinisti. Viņi apbrīno Dzeržinska mantojuma aspektus, bet viņi neattaisno teroru un tīrīšanas. Domāju, viņi labāk aizmirstu viņu nekā godinātu tik nozīmīgā vietā," Maļinova skaidrojusi "The Moscow Times".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krievija Maskava Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form