Tas ir bijis viens no iemesliem, kāpēc Klintonei neizdevās gūt pietiekami daudz balsu svārstīgajos Floridas un Pensilvānijas štatos, lai panāktu elektoru balsu pārsvaru sev par labu.
Par Trampu savas balsis pārsteidzošā kārtā nodevuši 29% latīņamerikāņu, liecina balsotāju aptauju dati, uz kuriem atsaucas laikraksts "New York Times" un telekanāls NBC. Tas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā Romnijs saņēma 2012.gadā.
Turklāt Tramps solījis uzbūvēt sienu uz robežas ar Meksiku, kamēr Romnija strīdīgākais ierosinājums bija aicināt nedokumentētos imigrantus "deportēties pašiem".
Klintone saņēmusi 88% melnādaino balsu, bet Tramps - tikai 8%. Tiesa gan, prezidents Baraks Obama 2012.gada vēlēšanās saņēma pat 93% melnādaino balsu.
Atbalsta kritums ir uz melnādaino vīriešu rēķina. No viņiem 80% balsoja par Klintoni, bet 13% - par Trampu.
Vairāk nekā puse balto vēlētāju - 58% - balsoja par Trampu, un, salīdzinot ar 2012.gadu, tas republikāņiem ir pieaugums par vienu procentpunktu.
Pārsteidzoši, ņemot vērā lielo uzmanību, kas tika pievērsta Trampa attieksmei pret sievietēm, Klintone sieviešu vēlētāju atbalstu spējusi palielināt tikai par vienu procentpunktu.
Vairums sieviešu - 54% - balsoja par viņu, bet par Obamu 2012.gadā - 53%. Par Trampu šogad balsoja 42% sieviešu.
Par republikāņu kandidātu šogad balsoja 53% vīriešu, un tas ir pieaugums par pieciem procentpunktiem, salīdzinot ar 2012.gadu.
Kaut arī pirms vēlēšanām tika izteikti minējumi, ka daudzi republikāņi balsos par Klintoni vai trešo partiju kandidātiem, tagad noskaidrojies, ka 90% republikāņu tomēr balsojuši par Trampu. Par Klintoni nobalsojuši tikai 7%.
Balto evaņģēlisko amerikāņu un no jauna piedzimušo kristiešu vidū 81% nobalsojis par Trampu, kurš sevi raksturojis kā prezbiteriāni, bet savādāk par savu reliģisko piederību kampaņas gaitā runājis maz. Salīdzinot ar 2012.gadu, atbalsts republikāņu kandidātam šajā elektorāta grupā pieaudzis par astoņiem procentpunktiem.
