Vizītē Ukrainā Baltijas valstu ministri pauduši apņēmību arī turpmāk sniegt praktisku palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem to reformēšanā un attīstībā, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
Šonedēļ norisinās Baltijas valstu aizsardzības ministru vizīte Ukrainā, kuras laikā Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks un Igaunijas aizsardzības ministrs Hannes Hanso tikās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un Ukrainas aizsardzības ministru ģenerāli Stepanu Poltoraku, kā arī apmeklēja Ukrainas bruņoto spēku Javorivas treniņu un mācību centru valsts rietumu daļā.
Vizītes gaitā Baltijas valstu ministri uzsvēra stingru atbalstu Ukrainai tās neatkarības un aizsardzības jomas stiprināšanā, paužot apņēmību arī turpmāk sniegt praktisku palīdzību Ukrainas Bruņotajiem spēkiem to reformēšanā un attīstībā, lai tuvinātos NATO standartiem un iespējami vairāk sadarbotos ar NATO valstu bruņotajiem spēkiem mācību procesā.
Sākot triju Baltijas valstu ministru tikšanos Viļņā, aizsardzības ministri pauda pārliecību, ka vizīte Ukrainā būs stingrs un pārliecinošs signāls starptautiskajai sabiedrībai par to, ka Ukraina Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīgs partneris, un ir piemērs, lai mācītos un 2014.gada notikumi Ukrainā nekad Baltijas valstīs neatkārtotos.
Ukrainas aizsardzības ministrs Poltoraks uzsvēra, ka Ukraina ir ieinteresēta Baltijas valstu pieredzes apgūšanā bruņoto spēku veidošanā, un apliecināja, ka Ukrainai ir ambiciozi plāni armijas reformēšanā, uzsverot, ka Ukraina to ir apņēmīgi sākusi.
Bergmanis preses konferencē pēc daudzpusējās tikšanās uzsvēra, ka viņam ir radusies pilna pārliecība par Ukrainas patieso un apņēmības pilno mērķi izveidot spēcīgus Bruņotos spēkus, un apliecināja, ka Latvija ir gatava atbalstīt Ukrainu šajā ceļā.
Ukrainas amatpersonas informēja par situāciju Austrumukrainā, atzīstot, ka tā ir "stabili trausla". Ukrainas aizsardzības ministrs raksturoja Krievijas spēku un bruņojuma apjomu, kas joprojām atrodas Austrumukrainā, atzīstot, ka tas joprojām ir ievērojams.
No Ukrainas amatpersonu puses tika izteikta vēlme turpināt jau sākto sadarbību Ukrainas virsnieku apmācībā Baltijas valstīs, kā arī piedalīties dažāda veida mācībās, lai apgūtu NATO pieredzes.
Baltijas valstu ministri vienoti apliecināja gatavību turpināt sadarbību apmācībā, medicīnas jomā, psihologu un kapelānu dienesta attīstībā, kiberdrošības jautājumos, loģistikā un citās Ukrainai būtiskās jomās.
Ukrainas aizsardzības ministrs vairākkārt uzsvēra, cik nozīmīga ir šī Baltijas valstu aizsardzības ministru vizīte un ka Ukraina to vērtē kā vēsturisku, jo šī brīža sarežģītajā situācijā nozīmīgs ir gan praktisks, bet arī politisks atbalsts ir ne mazāk nozīmīgs.
"Mēs nedrīkstam pieļaut viedokli, ka Ukrainā vairs nav konflikta zonas un ka Krievijas agresija vairs neapstāv. Mēs iestājamies par teritoriālo integritāti un suverenitāti," preses konferencē uzsvēra Bergmanis.
Šobrīd Latvija ir sniegusi Ukrainai finansiālu atbalstu 50 000 eiro apmērā NATO Trasta fondā, kā arī sniedz cita veida atbalstu, tostarp medicīnisko un rehabilitācijas palīdzību 25 ukraiņu karavīriem, kā arī nodrošināt studijas Baltijas aizsardzības koledžā vienam Ukrainas virsniekam, kas sāks studijas nākamā gada augustā.
Līdz šā gada beigām angļu valodu Baltijas aizsardzības koledžā apgūst četri Ukrainas studenti. Tāpat plānots sniegt praktiskas apmācības militārajiem psihologiem un kapelāniem Ukrainā.
Šogad Ukrainā notiekošajās ikgadējās militārajās mācībās "Rapid Trident 2015" piedalījās arī Latvijas karavīri.
