Baltijas jūrā iemitinājusies jauna zivs, kas iznīcina ierasto faunu. Zviedri šo zivi sauc par sviesta skrūvi (Roud Gobi), ziņo laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA).

NRA vēsta, ka šī zivs ir nepievilcīgs radījums, kas atgādina tā saucamo jūras bulli. Jaunā zivs esot apmēram 25 cm gara, agresīva un kopš savas apmešanās Baltijas jūrā uz pastāvīgu dzīvi nežēlīgi iznīcinot asarus, līdakas un citas piekrastes zivis, ēdot visu, kas atrodas 20-30 metru dziļumā.

Jaunā zivs lieliski piemērojoties visiem apstākļiem. Imigrante ieradusies Baltijas jūrā jau sen, kopā ar lielajiem transporta kuģiem no Melnās jūras, kur šis radījums esot plaši izplatīts, norāda NRA.

"Sviesta skrūve" Baltijas jūrā iedzīvojusies labi. Jaunā zivs izsitīs no līdzsvara Baltijas jūras floru un faunu, atsaucoties uz Zviedrijas dabas aizsardzības institūtu un Jūras zivju departamentu, vēsta laikraksts.

"Sviesta skrūve" esot sastopama arī Latvijas un Igaunijas ūdeņos un pavisam drīz sasniegšot arī Zviedrijas ūdeņus.

"Sviesta skrūve" esot ēdama un pat samērā garšīga.

Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta direktors Māris Vītiņš sacīja, ka šī zivs Baltijas jūrā pirmo reizi konstatēta aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā pie Polijas krastiem. Zivs pagaidām mitinās jūras dienvidos, Latvijas zvejnieku lomos tā vēl nav parādījusies.

Pēc Vītiņa teiktā, šai zivij latviskais nosaukums nav definēts, taču to var dēvēt par melnplankumu jūras grunduli vai par apaļo jūras grunduli, bet nekādā ziņā to nevar saukt par sviesta skrūvi, sacīja institūta direktors.

Vītiņš piekrita, ka zivs Baltijas jūrā nonākusi ar tirdzniecības kuģiem no Melnās jūras. Šajā jūrā zivs ir rūpnieciskās zvejas objekts, kur ik gadu nozvejo 50 000 tonnas. Zivs tiek patērēta pārtikā ne tikai Melnās jūras baseina valstīs, bet arī Polijā, kur tā ieviesusies pavisam nesen.

Institūta direktors domā, ka jaunā zivs jau esošajām Baltijas jūras zivīm barības ziņā zināmā mērā būs konkurente, taču tās parādīšanās Baltijas jūrā nekādas sekas jūras florai un faunai neradīs, ir pārliecināts institūta vadītājs.

Jaunā zivs barojas galvenokārt ar jūras bezmugurkaulniekiem, arī ar mazajām jūras zivtiņām. Tai patīk dzīvot akmeņainākos jūras piekrastes rajonos. Tā varētu būt labs makšķerēšanas objekts, sacīja institūta vadītājs.

Pēc Vītiņa teiktā, šis nav pirmais gadījums, kad kāda zivs no citas jūras tiek ieviesta Baltijas jūrā. Arī karpa nav vietējā zivs Baltijas jūrā, tā tika ieviesta viduslaikos. "Skatīsimies, kā tā izplatīsies tālāk," teica Vītiņš, piebilstot, ka tādējādi jūrā var būt par vienu zivju sugu vairāk.

Pašlaik Baltijas jūrā ir apmēram 50 zivju sugas, bagātīgāka fauna ar dažādām zivju sugām ir jūras dienvidu rajonos pie Ziemeļu jūras. Savukārt Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem ir sastopamas apmēram 40 zivju sugas, sacīja Vītiņš.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form