Izrakumos maiju civilizācijas templī tagadējās Gvatemalas teritorijā arheologi atklājuši pierādījumus tam, kā šajā sabiedrībā notika politiskās pārmaiņas, ziņo CNN.
Apbedījumos senā maiju piramīdā – templī – arheologi uzgāja četru pieaugušu cilvēku mirstīgās atliekas, kuri, šķiet, bijuši valdošās dzimtas pārstāvji. Viņu kauli bija stipri apdeguši, un jaunākie pētījumi liecina, ka tas var liecināt par apzinātu un, iespējams, publisku mirstīgo atlieku apgānīšanu, kas sekoja politiskām pārmaiņām.
Trīs personas identificētas kā vīrieši. Divi bija vecumā no 21 līdz 35 gadiem, bet trešais vecumā no 40 līdz 60 gadiem, teikts žurnālā "Antiquity" publicētajā pētījumā. Starp kauliem bija tūkstošiem sadedzinātu priekšmetu – gan veseli, gan dažādi fragmenti –, tostarp ķermeņa rotājumi no nefrīta, kuloni no zīdītāju zobiem, gliemežvāku krelles, mozaīkas un ieroči. Priekšmetu bagātība un pārpilnība liecināja par apbedīto cilvēku augsto statusu.
Tomēr sadedzinātie artefakti un mirstīgās atliekas nebija raksturīgas valdnieku apbedījumiem. Neparasts bijis arī viņu izvietojums piramīdā. Tas varētu norādīt uz jauna līdera nākšanu pie varas, kas sabiedrības transformācijas periodā mēģinājis apliecināt savu varu, uzskata zinātnieki.
Sadedzinātos kaulus un priekšmetus zinātnieki atrada 2022. gadā telpā zem tempļa, zem būvniecības materiālu slāņa. Apbedījums atradās zem aptuveni pusotru metru lieliem akmens blokiem, kādus parasti izmanto piramīdu fasādes celtniecībai. Tas ir negaidīts risinājums valdnieku dzimtas pārstāvjiem, saka pētījuma galvenā autore Kristīna Halperina, Monreālas Universitātes asociētā antropoloģijas profesore.
Parasti maiji savus karaliskos aizgājējus apglabāja pieejamās vietās, kur apmeklētāji varēja atstāt ziedojumus. Šai telpai "nav to pazīmju, kādas parasti būtu karaliskas kapavietas gadījumā", sacīja Halperina. "Viņi vienkārši bija samesti kopā šajā vietā. Un tad viņiem pa virsu sagāza būvmateriālus."
Pārogļoto, salauzto kaulu deformācija liecina, ka tie sadedzināti ļoti augstā temperatūrā, kas pārsniedza 800 grādus pēc Celsija. Radioakīvā oglekļa datēšana parādīja, ka tas noticis laika posmā no 773. līdz 881. gadam mūsu ērā. Tomēr analīze arī parādīja, ka šie cilvēki bija miruši gadu desmitus agrāk. Iespējams, pat gadsimtu pirms viņu skeletu sadedzināšanas, kas liecina, ka tas varētu būt saistīts ar notikumiem, kas risinājās ilgi pēc viņu nāves, raksta zinātnieki.
Stīvens Hjūstons, antropoloģijas, mākslas un arhitektūras vēstures profesors Brauna Universitātē raidorganizācijai CNN skaidro, ka te skaidri redzama saistība ar politiski motivētu rīcību.
Mirstīgās atliekas pētnieki atklāja vietā ar nosaukumu Ukanāla, kas atrodas aptuveni 400 kilometrus uz ziemeļiem no Gvatemalas pilsētas. Senā metropole bija maiju karalistes galvaspilsēta, un Ukanālas uzplaukuma laikā, aptuveni no 630. līdz 1000. gadam, pilsēta aizņēma aptuveni 26 kvadrātkilometrus lielu platību.
Apmēram devītā gadsimta sākumā, kad šīs mirstīgās atliekas tika sadedzinātas, maiju grebtajos ierakstos aprakstīti jauna valdnieka Papmalila darbi. Šis vārds neparādās agrākos ierakstos un, iespējams, tam bija svešzemju izcelsme. Saskaņā ar pētījumu, tā saknes meklējamas cita reģiona maiju tautās.
Atšķirībā no valdnieka, kas valdīja pirms viņa, Papmalilas oficiālais tituls – "rietumu virskungs" – saistīts ar militārajiem līderiem, saka Halperina. Šo vēsturisko periodu iezīmē izmaiņas politiskajās aliansēs, vecās elites pieminekļu demontāža un jaunu sabiedrisko ēku izveide. Pētnieki uzskata, ka svinīga iepriekšējo valdnieku kaulu dedzināšana, iespējams, uzsvērusi valsts vadības maiņu.
Karalisko mirstīgo atlieku rituāla apgānīšana ar uguni maiju kultūrā nebija sveša.
Maijiem pat bija termins "och-i k'ak t-u-muk-il" – "uguns iekļuva viņa/viņas kapā", raksta pētnieki. Tomēr telpā, kurā tika atrasti šie kauli un artefakti, nebija nekādu apdeguma pēdu, kas norāda, ka dedzināšana notikusi citur.
"Viņi varēja būt sadedzināti sākotnējā kapā; viņus varēja sadedzināt publiski laukumā," saka Halperina. Lai arī kur mirstīgās atliekas tika sadedzinātas, šāda mēroga liesmas nebūtu palikušas nepamanītas.
Nomelnējušo mirstīgo atlieku izvietošana lielajā piramīdā, iespējams, bijusi daļa no citām ceremonijām, ar ko tika atzīmēta Papmalila nākšana pie varas.
"Mēs tik maz zinām par šā laika politisko dzīvi, tāpēc šis ir svarīgs atklājums, kas palīdz labāk izprast politiskās varas maiņu maiju sabiedrībā. Tas patiešām parāda – jā, politiskās dinastijas sabruka. Taču dažādās maiju pasaules vietās notiek arī sabiedrības atjaunošanās un pārveide," norāda Halperina.
Atklājums sniedz arī ieskatu maiju kultūras noturībā un nepārtrauktībā, viņa piebilda. "Tas palīdz uzsvērt faktu, ka maiju sabiedrības neizbeidzās, kad mainījās valdošā vara," viņa saka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
