Kā skaidro Baltkrievijas pārstāvji, HES kaskādes celtniecība paredzēta Baltkrievijas enerģētikas politikas pamatnostādnēs periodam līdz 2015.gadam. Veikta arī izpēte par to ekonomisko efektivitāti. Patlaban tiek strādāts pie pirmās - Polockas HES - projekta izstrādes.
Kā skaidroja Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris, saskaņā ar Baltkrievijas pārstāvju sniegto informāciju plānotās HES atradīsies tālu no Latvijas robežas. Spēkstaciju ūdenskrātuves būs salīdzinoši nelielas, tām paredzēts veidot zemus aizsprostus un netiks applūdinātas lielas teritorijas.
"Spriežot pēc baltkrievu uzrakstītā, ietekme uz vidi varētu nebūt liela. Tomēr, kā mēs redzam, arī katra mazā HES atstāj kādu ietekmi uz vidi. Lielajām HES tā ir vismaz vienu vai divas reizes lielāka," sacīja Bebris. Viņš prognozēja, ka nelabvēlīga ietekme uz vidi būs jūtama tikai HES tuvākajā apkaimē Baltkrievijas teritorijā.
"Pašlaik, pēc Baltkrievijas vides ministra vēstules saņemšanas, ministrija domā par turpmākajiem soļiem un ir ieinteresēta piedalīties un dot savu ieguldījumu šo HES celtniecības ietekmes uz vidi izvērtējumā. Ministrija turpinās sazināties ar Baltkrievijas vides ministriju, ar kuru ir izveidojusies laba sadarbība, lai pēc vajadzības iegūtu visu nepieciešamo informāciju," sacīja Vējonis.
Bebris pastāstīja, ka Vides ministrija Baltkrievijai pieprasījusi papildu informāciju un lūgusi sniegt priekšlikumus, kā varētu organizēt sadarbību ar Latviju HES ietekmes uz vidi izvērtēšanā.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka situāciju varētu atvieglot sadarbības līguma parakstīšana starp Latviju, Baltkrieviju un Krieviju par Daugavas baseina apsaimniekošanu. Līgums sagatavots jau sen, tomēr Baltkrievija un Krievija jau vairāk nekā gadu nav spējušas to parakstīt, stāstīja Bebris.
Jau ziņots, ka Latvijas un Baltkrievijas sadarbību vides aizsardzības jautājumos paredz vairāki starpvaldību nolīgumi un abu valstu pievienošanās starptautiskajai konvencijai par pārrobežu ūdensteču aizsardzību.
Kā uzskata Vides ministrija, HES būve var būtiski ietekmēt Daugavas ekoloģisko stāvokli un zivju resursus un papildus radīt riskantas situācijas pavasaru plūdu laikā Latvijas teritorijā. Līdz šim Latvija nebija oficiāli informēta par Baltkrievijas plāniem būvēt HES kaskādi.
Kā jau ziņots, iepriekš sarunās ar ārlietu ministru Rihardu Pīku Baltkrievijas vēstnieks Vadims Lamkovs pauda viedokli, ka masu medijos izskanējušās ziņas par HES būvniecības projektiem ir pārspīlētas, informējot, ka nav apstiprināts neviens HES būvniecības projekts uz Daugavas. Lamkovs apliecināja, ka bez iepriekšējām konsultācijām ar Latvijas pusi Baltkrievija šajā jomā lēmumus nepieņems.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
