Šomēnes Rīgā gaidāmais Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samits var kļūt par pēdējo, ja tajā dominēs antikrieviski noskaņojumi, otrdien brīdināja Baltkrievijas Ārlietu ministrija.
"Mēs uzskatām, ka tas ir svarīgi, lai sanāksmē netiktu pieņemti nekādi konfrontējoši paziņojumi, lai dalībnieki neieņemtu naidīgas pozīcijas. Tā ir maldīga ideja, ka ir jāizdara izvēle starp Rietumiem un Austrumiem. Abi virzieni ir svarīgi," intervijā Ungārijas laikrakstam "Magyar Hirlap" sacīja Baltkrievijas ārlietu ministra vietniece Jeļena Kupčina.
Viņa uzsvēra, ka Ukrainas krīze ir jāatrisina, miera process jāpaplašina, nevis jāprovocē šīs krīzes attīstība.
"Ja mēs neiesim pa šo ceļu, ja uzradīsies, piemēram, politiķi, kas antikrievisko tēmu gribēs padarīt par galveno, tad viegli var notikt tā, ka tas kļūs par pēdējo Austrumu partnerības samitu. Baltkrievija gribētu, lai Rīgas tikšanās kļūtu par cerību, nevis vilšanās tikšanos," norādīja viceministre.
Eiropas valstīm ir jādomā par "kopīgu telpu no Lisabonas līdz Vladivostokai, un tā būtu jābūt politiskajā, ekonomiskajā un kultūras realitātē", viņa piebilda.
Kupčina arī norādīja, ka Baltkrievija vēlas kļūt par eiropeisku nāciju bez asinsizliešanas, bez satricinājumiem sabiedrībā un ekonomikā.
"Briselē pastāvīgi uzsver, ka caur Maidanu Ukraina ir kļuvusi par īsti eiropeisku nāciju. Mēs tagad atstāsim malā faktu, ka atbilstoši manai pārliecībai Ukraina vienmēr ir bijusi eiropeiska valsts, būtība nav birkās. Bet, pieņemot minēto loģiku, droši vien kļūst saprotams, ka mēs mūsu tapšanu par eiropeisku nāciju gribētu īstenot bez asinīm, sabiedriskiem satricinājumiem un ekonomiskā kraha," viņa paskaidroja.
Postpadomju telpas pieredze Baltkrievijai ir parādījusi, ka doties virzienā "atbilstoši ES" vajag tempā, kas vislabāk atbilst baltkrievu nācijai, ņemot vērā pašu intereses tik lielā mērā, cik vien tas ir iespējams, norādīja Kupčina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
