"Ierobežojošie pasākumi tiek īstenoti, lai nepaaugstinātu vietējās cenas," uzrunā Baltkrievijas televīzijā paziņoja Lukašenko.
Viņš skaidroja, ka virknei preču, jo īpaši, degvielai, cenas Baltkrievijā ir divas līdz trīs reizes zemākas nekā Lietuvā un Polijā. "Redzam, ka šo produktu izvešana rada mums zaudējumus," norādīja Baltkrievijas prezidents, uzsverot, ka "pašreizējā situācijā nav iespējams izlīdzināt cenu atšķirību".
Savukārt Baltkrievijas Valsts drošības padomes sekretārs Leonīds Maļcevs atzina, ka "pasākumi veikti piespiedu kārtā, bet tie ir nepieciešami - ir jāaptur spekulatīva preču izvešana ārpus valsts robežām".
Maļcevs uzsvēra, ka šie pasākumi neattiecas uz preču apriti Muitas savienības teritorijā, bet, izvedot Baltkrievijā nozīmīgas preces uz trešajām valstīm, tiks piemērota eksporta muitas nodeva. "Šāda nodeva pasaules praksē ir ierasta, tā savu pilsoņu vārdā tiek aizsargāts vietējais tirgus," teica Maļcevs.
Baltkrievijas televīzija vēsta, ka sestdien spēkā stājušies valdības noteikumi, kas nosaka, ka bez eksporta muitas nodevas no valsts vieglajā automašīnā var izvest pilnu automašīnas degvielas tvertni pluss desmit litrus degvielas. To var darīt ne biežāk kā reizi piecās dienās. Degvielas izvešana biežāk nekā reizi piecās dienās būs iespējama, aizpildot muitas deklarāciju un samaksājot muitas nodevu. Šie noteikumi neattiecas uz degvielas izvešanu no Baltkrievijas uz Krieviju.
Kopš ceturtdienas ar prezidenta rīkojumu degvielas cenas Baltkrievijā tika samazinātas par 13 - 22% pēc tam, kad otrdien tās palielinājās par 31% līdz aptuveni puslatam par litru benzīna. Pirms tam kopš 24.maija degvielas cenas Baltkrievijā pieauga par vairāk nekā 20%.
Kopš marta benzīna cenas Baltkrievijā ir teju divkāršojušās, un tā dēļ smagi cieš vienkāršie Baltkrievijas iedzīvotāji, kuru ienākumus noplicinājusi Baltkrievijas nacionālās valūtas rubļa devalvācija par 36%.
Daudzi Baltkrievijas iedzīvotāji piepelnās, tirgojot degvielu Lietuvā un Polijā, kur legālās degvielas cenas ir krietni augstākas.
Aplēsēs rāda, ka inflācija Baltkrievijā šogad var sasniegt 39%. Kopš marta Baltkrievijas iedzīvotāji paniski iegādājās pārtikas un ilglietošanas preces, baidoties, ka viņu nauda kļūs arvien nevērtīgāka.
Neilgi pēc rubļa devalvācijas Baltkrievijas valdība iesaldēja nozīmīgāko pārtikas preču cenas, tomēr analītiķi norāda, ka šāda lēmuma dēļ var izcelties pārtikas deficīts, kas savukārt vēl vairāk var iedragāt uzticību autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašeko valdībai. Iepriekš Lukašenko jau noteica vienam autovadītājam 25 litru benzīna iegādes limitu.
Baltkrievijā ir radies naudas līdzekļu deficīts, jo Krievija ir pacēlusi energoresursu cenu un Baltkrievijai bija lieli valsts tēriņi pirms pērn rīkotajām prezidenta vēlēšanām.
Baltkrievija, kas ārējo rezervju straujā izsīkuma dēļ pašlaik pārdzīvo smagu ekonomisko krīzi, ir bijusi spiesta prasīt aizdevumu Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā ir arī saņēmusi trīs miljardu ASV dolāru (aptuveni pusotra miljarda latu) kredītu no Krievijas un vairāku citu NVS valstu izveidotās Eirāzijas Ekonomiskās kopienas, apmaiņā pret to solot īstenot vērienīgu valsts īpašumu privatizācijas programmu.