NATO spēku palielināšana Baltijas valstīs un Polijā nerada tiešus draudus Baltkrievijai, taču tā novēros aktuālo situāciju, tā pēc tikšanās Rīgā ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V) apliecināja Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs.
Baltkrievijas ārlietu ministrs sacīja, ka šim jautājumiem vizītes laikā Rīgā veltīts daudz laika. Ministrs nepauda gandarījumu par šādu NATO soli, taču norādīja, ka partneru rīcība ir jāsaprot.
"Mēs to varam saprast, lai gan neatbalstām šo lēmumu. Tajā pašā laikā mēs to neuztveram kā tiešu draudu, bet ir zināmi izaicinājumi, kas jānovērš. Bruņoto spēku kapacitātes audzēšana nav nepieciešama, mums nevajag saspīlējumu," sacīja Makejs.
Viņš arī norādīja, ka dialogs nepieciešams starp visām iesaistītajām pusēm, tostarp nepieciešamas NATO sarunas ar Krieviju un NATO sarunas ar Baltkrieviju.
"Mums nepieciešams tiešs dialogs, lai nevaldītu neuzticība," sacīja kaimiņvalsts ārlietu ministrs.
Jau ziņots, ka Varšavā gaidāmajā NATO samitā plānots lemt par alianses klātbūtnes pastiprināšanu Austrumeiropā. 18.maijā NATO Militārās komitejas sanāksmē NATO dalībvalstu komandieri bija vienisprātis, ka atturēšanas un aizsardzības nolūkos Baltijas valstīs un Polijā nepieciešams veidot četras sabiedroto bataljona līmeņa kaujas grupas. Šāds ieteikums tika apstiprināts NATO aizsardzības ministriem.
16.jūnijā Briselē, tiekoties NATO valstu aizsardzības ministriem, NATO vadība pieņēmusi lēmumu par četru NATO kaujas grupu izveidošanu un izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Pa vienai kaujas grupai tiks izvietots katrā no trim Baltijas valstīm, savukārt vēl vienu kaujas grupu izvietos Polijā.
Saskaņā ar NATO standartiem alianses bataljona līmeņa kaujas grupu veido 500 līdz 1000 karavīri.
Atbilstoši NATO pieņemtajiem standartiem karavīru skaits ir atkarīgs no tā, kāda veida uzdevumi ir šai kaujas grupai. Kaujas grupā ir bruņojums, bruņutransports un kaujas atbalsta transports.
Latvijas aizsardzības resors iepriekš uzsvēris, ka viena no galvenajām prioritātēm šajā un nākamajos gados Latvijai būs uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšana, apliecinot Latvijas apņemšanos un spēju nodrošināt nepieciešamos elementus, lai sabiedroto karavīri varētu uzturēties mūsu valstī.
