"Apgalvojumi par it kā notikušu "lielu ugunsgrēku", kurā cietusi prāva daļa dārgu iekārtu, neatbilst patiesībai," teikts Astravjecas AES preses dienesta paziņojumā. Baltkrievijas aktīvists Nikolajs Ulasevičs savukārt izplatījis paziņojumu, ka 17.februārī kodolspēkstacijas būvlaukumā, izmēģinot reaktora avārijas apturēšanas sistēmu, izcēlies ugunsgrēks.
Pēc viņa teiktā, par ugunsgrēku stāstījuši ne tikai paši celtnieki, bet arī tuvējā Bobrovņiku ciema iedzīvotāji, kas redzējuši, kā ugunsdzēsēju mašīnas ar ieslēgtām sirēnām traukušās uz AES būvlaukumu, taču spēkstacijas direkcija līdz pat šim laikam rūpīgi slēpusi to no sabiedrības.
"Tas nebija pirmais ugunsgrēks būvlaukumā, taču šai reizē tas izcēlās nevis sadzīves telpās, bet ļoti svarīgā objektā reaktora avārijas apturēšanas sistēmas elektrosadales telpā, kad tā tika izmēģināta. Kā apgalvo aculiecinieki, sadales sistēma pilnībā izdegusi," teikts Ulaseviča paziņojumā, ko publicējis portāls "Westki.info".
Astravjecas AES kategoriski noliedz, ka šī sistēma todien izmēģināta, jo "reaktora drošības sistēma vēl tiek montēta". No otras puses, tā apliecinājusi, ka 17. februārī spēkstacijas būvlaukumā noticis incidents, bet tas bijis saistīts ar elektroenerģijas piegādi ceļamkrānam. "Īssavienojumā tika bojāta augstsprieguma kabeļa izolācija, bet nekāda ugunsgrēka nebija. Šo incidentu noteiktajā kārtībā izmeklēja ģenerāluzņēmēja un Ārkārtējo situāciju ministrijas pārstāvji," teikts paziņojumā.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.
Būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" meitassabiedrība "Atomstrojeksport". Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Biežie incidenti spēkstacijas būvdarbu gaitā rada īpašu satraukumu Lietuvai. Īpaši nopietns negadījums notika 2016. gadā, kad no vairāku metru augstuma nokrita AES pirmā reaktora korpuss. Tūdaļ pēc notikušā tika apgalvots, ka korpuss nav cietis, tomēr vēlāk pēc Baltkrievijas prasības tas tika nomainīts pret citu, bet, vedot jauno korpusu no Krievijas, kādā Baltkrievijas dzelzceļa stacijā tā metāla aizsargapvalks saskārās ar kontakttīkla balstu. Apgalvots, ka šai incidentā reaktora korpuss nav cietis.
Baltkrievija plāno kodoldegvielas ielādēšanu AES pirmajā reaktorā sākt nākamā gada februārī, bet 2019. gada vasarā spēkstaciju iecerēts pieslēgt kopējam pārvades tīklam un pēc tam pakāpeniski palielināt jaudu, lai līdz nākamā gada nogalei pirmo energobloku nodotu ekspluatācijā. Otro reaktoru plānots iedarbināt 2020. gada vidū.
