Baltkrievija paziņojusi par vēl vienu incidentu ar topošās Astravjecas AES reaktora korpusu, kas noticis tā transportēšanas laikā.
Vienlaikus norādīts, ka pirmdien notikušajā incidentā nekādi bojājumi korpusam nav konstatēti, taču pēc nogādāšanas būvlaukumā tam tiks veikta detalizēta tehniskā ekspertīze.
"26. decembrī, laikā, kad tika veikti manevri Baltkrievijas dzelzceļa stacijā "Slavnoje", transportējot reaktoru uz AES, tā korpusa metāla aizsargapvalks saskārās ar kontakttīkla balstu," teikts AES būvdarbu pasūtītājas "Beltarusskaja atomnaja elektrostancija" paziņojumā. Tajā norādīts, ka nekādi bojājumi korpusā nav atklāti un vilcienu satiksme stacijā nav traucēta.
Kā ziņots, šovasar internetā parādījās ziņas, ka 10. jūlijā AES būvlaukumā izmēģinājuma laikā no vairāku metru augstuma nogāzusies 330 tonnas smaga reaktora daļa. Krievijas valsts atomenerģētikas korporācija "Rosatom", kuras meitassabiedrība "Atomstrojeksport" ir Astravjecas AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja, notikušo atzina tikai divas nedēļas vēlāk, bet norādīja, ka iekārta neesot kritusi, bet tikai "pieskārusies zemei" un faktiski neesot cietusi - lielākais, par ko varot runāt, ir "noberztā rūpnīcas krāsa".
Novembra sākumā "Rosatom" pavēstīja, ka pabeigusi otrā reaktora korpusa izgatavošanu un nosūtījusi to uz Astravjecu. "Rosatom" paziņojumā bija norādīts, ka reaktora VVER-1200 korpuss 36 mēnešu laikā izgatavots "Rosatom" meitaskompānijas "Atomenergomash" uzņēmumā "AEM Technologies" un Baltkrievijā tiks nogādāts vispirms pa ūdensceļu - Cimļanskas ūdenskrātuvi un Donu, bet tālāk pa dzelzceļu.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Par kaimiņos topošās AES drošību īpaši raizējas Lietuva, kuru satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta cilvēku evakuācija no Viļņas iespējamās kodolavārijas gadījumā.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
