Foto: TASS/Scanpix/LETA
Baltkrievijā trešdien sākusies tiesas prāva pret opozicionāru Viktoru Babariko, kurš apsūdzēts par korupciju un naudas atmazgāšanu.

Babariko plānoja kandidēt prezidenta vēlēšanās, kas notika 9. augustā, bet jūnijā tika aizturēts.

Par vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Aleksandrs Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos.

Pēc vēlēšanām Baltkrievijā sākās masu protesti, kas turpinās joprojām, tiesa, mazākos mērogos.

Babariko apsūdzēts kukuļu pieņemšanā un par noziedzīgiem līdzekļiem iegūtas naudas atmazgāšanā laikā, kad viņš vadīja banku "Belgazprombank", kas ir Krievijas enerģētikas milža "Gazprom" apakšstruktūra.

Babariko tiesas prāva sākās šodien Minskā. Tiesas sēdē neatkarīgie žurnālisti netika ielaisti.

"Tumsa, ļaunprātība un meli nevar ilgt mūžīgi. Rītausma atnāks un izgaismos mūsu Baltkrievijas plašumus," tiesas sēdes priekšvakarā ar sava advokāta starpniecību paziņoja 57 gadus vecais Babariko.

Apsūdzības izvirzītas arī citiem "Belgazprombank" augsta ranga vadītājiem.

Visi apsūdzētie atzinuši savu vainu, izņemot Babariko, ziņo Baltkrievijas drošības dienesti.

Otrdien Baltkrievijas varasiestādes veica kratīšanas žurnālistu un cilvēktiesību aktīvistu mājās un birojos un aizturēja vairākus desmitus cilvēku.

Eiropas Padome un starptautiskā organizācija "Amnesty International" nosodīja šīs kratīšanas, ko izmeklētāji raksturoja kā daļu no plašākas izmeklēšanas par opozīcijas protestu finansēšanu.

Babariko bija viens no vairākiem opozīcijas aktīvistiem, kas tika aizturēti vai bija spiesti bēgt no valsts pirms prezidenta vēlēšanām.

Lukašenko galvenā konkurente vēlēšanās bija Svetlna Tihanovska, kura kandidēja sava vīra vietā, kurš pirms vēlēšanām tika aizturēts, un ātri iemantoja popularitāti.

Tihanovska pēc vēlēšanām bija spiesta bēgt uz Lietuvu.

Eiropas Savienība (ES) noteikusi sankcijas pret personām, kas atbildīgas par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un protestu vardarbīgu apspiešanu, kā arī paziņojusi, ka neuzskata Lukašenko par leģitīmu prezidentu.

Neskatoties uz masu protestiem, Lukašenko joprojām izdevies noturēties pie varas, un šomēnes viņš atkāpās no saviem solījumiem samazināt prezidenta pilnvaras un šogad reformēt konstitūciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!