Kā Martinovs izteicies intervijā Lietuvas ziņu aģentūrai ELTA, šāda Minskas pārapbruņošanās nav "tuvāko dienu iecere". Pēc ministra teiktā, tiek plānots konsekvents darbs, "ņemot vērā arī Baltkrievijas finansiālās iespējas".
Runas par varbūtību, ka šie raķešu kompleksi var tikt dislocēti gan Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, gan Baltkrievijā, medijos aizsākās pērn. Krievijas amatpersonas neslēpa, ka "Iskander" izvietošana pie NATO valstu - Lietuvas un Polijas - robežām būtu atbilde uz Vašingtonas pretraķešu aizsardzības sistēmas elementu dislocēšanu Čehijā un Polijā.
Pēdējā laikā gan pušu paziņojumi kļuvuši mērenāki - kā uzskata analītiķi, to nosaka gan ASV administrācijas nomaiņa, gan krīzes izraisītās finansiālās grūtības, kuras varētu bremzēt bruņošanās plānus.
Pēc Martinova teiktā, Baltkrievijas gadījumā žurnālisti neprecīzi interpretējuši informāciju par šīm raķetēm - faktiski runāts par "katrai valstij normālu plānveidīgu armijas pārapbruņošanu, pakāpeniski nomainot novecojušos raķešu kompleksus ar jaunākiem un pilnīgākiem, un iespējams, ka ar laiku tie varētu būt arī "Iskander" kompleksi".
Ministrs uzsvēris, ka šie Minskas plāni nepārkāpj Baltkrievijas starptautiskās saistības, konkrēti - līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidēšanu, ko tā savulaik parakstījusi ar Krieviju, ASV, Kazahstānu un Ukrainu.
Krievijas premjerministra vietnieks Sergejs Ivanovs pirms desmit dienām paziņoja, ka gadījumā, ja ASV neizvietos pretraķešu vairoga daļas Austrumeiropā, Krievija savukārt atteiksies no nodoma dislocēt "Iskander" raķetes Kaļiņingradā.