Baltkrievijas pirmās AES mistērijas: incidenti un slepenības plīvurs Astravjecā
Foto: Reuters/Scanpix

2016. gada 26. augustā 43 gadus vecs strādnieks guva ievainojumus un mira skābekļa balona sprādzienā Astravjecas atomelektrostacijas (AES) būvniecības laukumā, raksta portāls "Belarus Digest", kurš plaša publikācijā atskatās uz notikumu gaitu saistībā ar Baltkrievijas pirmās AES būvniecību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Traģiskais negadījums bija pēdējais no incidentu virknes, kas jau raisījuši bažas par kodoldrošību kā pašā Baltkrievijā, tā kaimiņvalstīs.

Baltkrievijas pirmās AES mistērijas: incidenti un slepenības plīvurs Astravjecā
Foto: Reuters/Scanpix

2016. gada jūlijā Baltkrievijas mediji ziņoja par vēl vienu bīstamu incidentu, kas notika kodolreaktora uzstādīšanas laikā. Tāpat atklājās, ka AES vadība šo ziņu slēpusi vairāk nekā divas nedēļas. Šis caurredzamības trūkums atgādina informācijas kavēšanu pēc Černobiļas AES katastrofas 1986. gadā, atzīmē portāls.

Likumsakarīgi, ka AES celtniecība ir nonākusi zem lupas, un pat autoritārās Baltkrievijas valsts kontrolētie mediji ir sākuši rakstīt par kodoldrošību. Tomēr visi šie notikumi nav izraisījuši plašus protestus pret AES celtniecību Baltkrievijā, norāda portāls.

Neveiksmīgu notikumu virkne

Ziņas par incidentiem Astravjecas AES būvlaukumā sāka krāties 2016. gadā, arvien vairāk un vairāk pievēršot sabiedrības uzmanību Baltkrievijas pirmajam kodolenerģijas projektam. Piemēram, 2016. gada aprīlī Polijā bāzētais TV kanāls "Belsat" ziņoja, ka ir sabrukusi balstošā konstrukcija kādai no palīgēkām.

Par spīti tam, ka kāds būvlaukuma darbinieks žurnālistiem atklāja šo informāciju, AES vadība notikušo noliedza un izskanējušās ziņas nodēvēja par "pilnīgām muļķībām". Vēlāk Baltkrievijas Enerģētikas ministrija tomēr apstiprināja, ka incidents ir noticis, tiesa, cenšoties mazināt tā nozīmīgumu.

Baltkrievijas pirmās AES mistērijas: incidenti un slepenības plīvurs Astravjecā
Foto: Reuters/Scanpix

Pirms nepilniem diviem mēnešiem varasiestādes centās noklusēt vēl vienu, bet jau daudz nopietnāku incidentu, kura dēļ pārtraukta kodolreaktora uzstādīšana. 10. jūlijā 330 tonnas smagais reaktora metāla korpuss pārvietošanas laikā esot nokritis no divu līdz četru metru augstuma.

Taču plašākai publikai par šo nopietno starpgadījumu tapa zināms vien 25. jūlijā. To, ka reaktora uzstādīšanas procedūras izmēģinājuma laikā notikusi kļūme, apstiprinājuši vairāk nekā 10 anonīmi avoti, kas saistīti ar AES celtniecību, paziņoja vietējais pret projektu noskaņotais aktīvists, Apvienotās pilsoniskās partijas biedrs Mikalais Ulasevičs.

Baltkrievijas mediji nekavējoties centās iegūt apstiprinājumu šim notikumam, taču ne AES vadība, ne Enerģētikas ministrija nesteidzās atbildēt. Vēlā 26. jūlija pēcpusdienā ministrija izplatīja paziņojumu, kurā tikai apstiprināja incidentu un mierināja, ka iestādes prioritāte ir AES "absolūta drošība".

Stacijas galvenais būvuzņēmējs – Krievijas kompānija "Rosatom" – izplatīja savu nedetalizētu paskaidrojumu. Firmas vadītāja pirmais vietnieks Aleksandrs Loškins paziņoja, ka kompānija ir pārbaudījusi reaktora korpusu un nekādus bojājumus nav atklājusi. Tomēr, "lai mazinātu baumas un paniku iedzīvotājos", "Rosatom" piekritis korpusu nomainīt.

Ap šo laiku pat Baltkrievijas valsts mediji sāka runāt par kodoldrošību, uzdodot neērtus jautājumus enerģētikas ministram. Nozīmīgs oficiālais Baltkrievijas TV kanāls vaicāja, vai ministrija vispār bija plānojusi informēt sabiedrību par incidentiem AES, vai atzina problēmas tikai tāpēc, ka bija notikusi informācijas noplūde.

Žurnālisti arī apšaubīja "Rosatom" uzticamību, netieši norādot, ka uzņēmējam no ārpuses vairāk interesē bizness, nevis uzraukties par AES ilgtermiņā.

Savas bažas ir paudusi arī Lietuva (AES tiek celta 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas). 23. augustā prezidente Daļa Grībauskaite Baltkrievijas AES nosauca par instrumentu, kas nekonvencionālā veidā var tikt izmantots pret Baltijas valstīm. Viņasprāt, Astravjecas AES potenciāli rada "enerģētiskas, militāras, veselības un teritoriālās drošības problēmas, ja atrodas naidīgas valsts rīcībā".

Ko dara Baltkrievijas vides aktīvisti

Baltkrievijas vides aizstāvji skaidru pret-AES nostāju ieņēma jau 2005. gadā, kad amatpersonas sāka runāt par kodolstacijas būvniecības plāniem. 2006. gadā opozīcijas partiju atbalstīta baltkrievu nevalstiskā organizācija (NVO) "Ecodom" organizēja pirmo kustību pret kodolprojektu. Kopš 2008. gada lielākie aktīvistu pasākumi ir daļa no "Baltkrievijas pretkodolprojekta kampaņas".

Baltkrievijas pirmās AES mistērijas: incidenti un slepenības plīvurs Astravjecā
Foto: Reuters/Scanpix

Baltkrievijas varasiestādes ir centušās neitralizēt šo kustību. Piemēram, AES projekta publiskajās debatēs 2009. gada oktobrī bija atļauts piedalīties vien dažiem pret projektu noskaņotiem vides aktīvistiem. Diskusija beidzās ar aktīvista Andreja Ožarovska arestu.

Tikmēr Nacionālās Zinātņu akadēmijas Socioloģijas institūts veica pētījumus, kas uzrādīja pārsteidzošu sabiedriskās domas maiņu par labu atomenerģijai. Kamēr 2005. gadā AES projektu atbalstījuši vien 28 % iedzīvotāju, 2016. gadā tie ir pieauguši līdz 50,3 %. Bet pretinieku īpatsvars samazinājies no 50 % uz 17,3 %.

Vides aizstāvji šos pētījumus kritizēja kā neuzticamus un neobjektīvus, jo Socioloģijas institūta pētnieki acīmredzot esot izdarījuši spiedienu uz respondentiem, lai viņi izdarītu "pareizo izvēli". Aptaujas dalībnieki nebija anonīmi un tiem aptaujas veicējiem bijis jāatklāj visa personīgā informācija, norāda medijs.

Baltkrievijas pirmās AES mistērijas: incidenti un slepenības plīvurs Astravjecā
Foto: AFP/Scanpix

Galu galā varasiestādes ķērās pie "skaldi un valdi" taktikas pret aktīvistiem, atbalstot lojālas NVO ar skaidri AES atbalstošām programmām, skaidro medijs. Grupa "Ekoloģiskā iniciatīva" aktīvi sadarbojas ar valdību, popularizējot kodolenerģiju. 2012. gada septembrī šī NVO darbojās kā viens no Sabiedriskā informācijas centra, kuram jāseko vides drošībai Astravjecas AES, dibinātājiem.

Turklāt "Ekoloģiskās iniciatīvas" priekšsēdētājs Jurijs Salaueu bijis vadītājs režīmam draudzīgajā Baltkrievijas Patriotiskās jaunatnes apvienībā. Šīs NVO eksperti arī strādā Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas Kodolfizikas institūtā, kurš ir tieši saistīts ar AES projektu.

Kaut gan 2016. gadā kustība pret AES celtniecību ir pievērsusi sev vairāk uzmanības, vides aktīvisti ir nobažījušies, ka Baltkrievijas sabiedrība AES celtniecības jautājumā ir bīstami naiva. Tas izskaidro, kāpēc pat nopietni incidenti Astravjecā nav izraisījuši vērā ņemamus sabiedrības protestus, uzskata asociācijas "Zaļais tīkls" koordinators Jaraslavs Bekišs.

Līdz šim baltkrievu varasiestādēm ir izdevies nosargāt savu loloto projektu. Ne Baltkrievijas neatkarīgajiem aktīvistiem, ne Eiropas Savienībai (ES) nav sviru, lai iejauktos šajos plānos. Tomēr pastāv iespēja, ka viņu balsis tiks sadzirdētas, ja ārkārtas situācijas un incidenti turpinās notikt, nobeidz "Belarus Digest".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltkrievija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form