Kā norādīja Sidorskis, prezidents Aleksandrs Lukašenko "devis rīkojumu saīsināt termiņus".
Finansēt celtniecību paredzēts daļēji no Baltkrievijas valdības ieņēmumiem un daļēji no Maskavā bāzētās Eirāzijas attīstības bankas līdzekļiem, pēc tikšanās ar Sidorski paziņojis šīs bankas valdes priekšsēdētājs Igors Finogenovs.
Eirāzijas attīstības banka pieder Krievijas un Kazahstānas valdībām un finansē arī atomenerģētikas attīstību šajās valstīs. Pēc Finogenova teiktā, ja Minska "oficiāli noformēs dalību bankā, tā varēs piedalīties arī Baltkrievijas projektā".
Minska joprojām neatklāj, kur šo spēkstaciju iecerēts celt, bet Baltkrievijas Zinātņu akadēmija šomēnes paziņoja, ka būvdarbus plānots sākt jau 2008.gadā.
Baltkrievu zinātnieki ieteikuši izraudzīties vietu Černobiļas atomelektrostacijas "mirušajā zonā", valsts dienvidos.
Baltkrievijas sabiedrībā attieksme pret atomenerģētiku ir visai pretrunīga, jo tieši Baltkrievija līdz ar Ukrainu vissmagāk cieta Černobiļas atomelektrostacijas avārijā 1986.gadā - lielākajā civilajā kodolkatastrofā pasaules vēsturē, kad gandrīz ceturtā daļa Baltkrievijas teritorijas tika saindēta ar radioaktīviem izotopiem, un šā piesārņojuma sekas jūtamas joprojām.
Pasaules Veselības organizācija lēš, ka kopumā šīs avārijas dēļ priekšlaikus miruši 170 000 cilvēku, bet konkrētu datu par Baltkrieviju nav. Minska apgalvo, ka savulaik no piesārņotajiem rajoniem nācies pārvietot aptuveni 160 000 cilvēku.
Noliedzošu attieksmi pret atomenerģētiku Baltkrievijā vairo arī Ignalinas kodolspēkstacija Lietuvā pie abu valstu robežas. Minskas kritiku izpelnījusies gan kodolatkritumu glabātava, kas tiks būvēta netālu no Lietuvas, Latvijas un Baltkrievijas robežas, gan triju Baltijas valstu plāni tai pašā apvidū būvēt jaunu atomelektrostaciju, kuros gatavojas iesaistīties arī Polija.
Pašai savas atomelektrostacijas Baltkrievijai līdz šim nav bijis.
