Baltkrievijas Valsts drošības komitejas (VDK) amatpersonas apsūdzējušas opozīciju par valsts apvērsuma gatavošanu pēc martā paredzētajām prezidenta vēlēšanām.
Aizliegtās pagrīdes organizācijas "Partnerstvo" pārstāvji pēc 19.marta vēlēšanām plānojuši masu demonstrācijas, kas noslēgtos ar uzbrukumiem sabiedriskajām ēkām, tai skaitā dzelzceļa stacijām un telefonu centrālēm, paziņoja VDK pārstāvis Nikolajs Kuprijanovs.

Paredzams, ka Lukašenko vēlēšanās, kurās viņam pretī stāsies trīs sāncenši, gūs pārliecinošu uzvaru. Tomēr viņš solījis nepieļaut nekādas nekārtības un ielu demonstrācijas, kas savulaik noveda pie valdošo režīmu krišanas Gruzijā un Ukrainā. Savukārt autoritārā režīma pretinieki apgalvo, ka varasiestādes plāno plašu balsošanas rezultātu viltošanu.

Baltkrievijā ieradīšoties "ārvalstu aģenti" no Gruzijas, Ukrainas un "Dienvidslāvijas", kas centīšoties organizēt baltkrievu protestus, apgalvoja Kuprijanovs.

Galveno protestu organizācijas lomu uzņemšoties "Partnerstvo", kas ir ASV finansēta nevalstiskā organizācija, kuras mērķis ir demokrātijas veicināšana un pilsoniskās sabiedrības attīstīšana.

"Partnerstvo" līderus VDK arestēja jau pagājušajā nedēļā.

Kuprijanovs paziņoja, ka pie aizturētajiem atrasti jau aizpildīti viltoti novēlējušo Baltkrievijas pilsoņu aptauju protokoli, kas it kā liecinot, ka vēlēšanās it kā uzvarējis galvenais opozīcijas kandidāts Aleksandrs Miļinkevičs. Protokolos esot norādīts, ka par opozīcijas līderi balsojuši 53,7% vēlētāju, kamēr par Lukašenko tikai 41,3%.

Šis ir līdz šim visbiedējošākais varasiestāžu paziņojums par iespējamo pēcvēlēšanu vardarbību Baltkrievijā.

Tomēr Lukašenko, kas atrodas pie varas kopš 1994.gada un apgalvo, ka pasargājis Baltkrieviju no tām problēmām, kuras skārušas citas bijušās PSRS republikas, lielā mērā ir saglabājis savu popularitāti, īpaši ārpus galvaspilsētas dzīvojošo vidū.

Tajā pašā laikā opozīcijas rīkotie pasākumi piesaista maz dalībnieku, jo arī neapmierinātos pilsoņus iebiedējusi varasiestāžu īstenoto stingrā politika, īpaši pēc jauno likumu pieņemšanas, kas paredz bargus sodus par piedalīšanos neatļautos pasākumos un par režīmu nomelnojošas informācijas izplatīšanu.

Miļinkevičs izteicies, ka pēc vēlēšanām viņš neaicinās uz protestiem, taču arī neatturēs cilvēkus no iziešanas ielās, ja viņi rezultātus uzskatīs par viltotiem.

Savukārt ASV un Eiropas Savienība (ES), kuras apsūdz Lukašenko opozīcijas apspiešanā un mediju ierobežošanā, draudējušas pastiprināt pret viņa režīmu vērstās sankcijas, ja vēlēšanas nevarēs atzīt par brīvām un godīgām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!