Foto: Reuters/Scanpix

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs Bans Kimuns svētdien Āfrikas Savienības samitā kā lielāko draudu reģiona drošībai nosauca krīzi Sudānas un Dienvidsudānas attiecībās.

"Situācija Sudānā un Dienvidsudānā ir sasniegusi kritisku punktu, tā ir kļuvusi par lielāko draudu mieram un drošībai reģionā," Bans teica Etiopijas galvaspilsētā notiekošajā samitā.

Dienvidsudānas, kas pērn pēc gadu desmitiem ilga kara pasludināja neatkarību, un Sudānas starpā joprojām ir virkne neatrisinātu jautājumu, tostarp strīds par to, cik Dienvidsudānai jāmaksā Sudānai par savas naftas transportēšanu pa cauruļvadu uz Sudānas ostu.

Turklāt joprojām nav panākta vienošanās par Abijes robežreģionu, kurā ir lielas naftas atradnes. Gaidāms, ka Abijē tiks rīkots referendums par to, kurā no abām valstīm tas atradīsies, tomēr, kamēr tas nav noticis, reģions atrodas Sudānas karaspēka kontrolē.

Abas valstis viena otru tur arī aizdomās par nemiernieku atbalstīšanu.

"Starptautiskajai sabiedrībai ir jāreaģē, un tam jānotiek jau tagad," uzsvēra ANO ģenerālsekretārs, atgādinot, ka "jo ilgāk jautājumi paliek neatrisināti, jo lielāks paliks saspīlējums".

Uz žurnālistu jautājumu, vai ir iespējama jauna kara abu valstu starpā izcelšanās, Bans atzina, ka "arī tas man kā ģenerālsekretāram rada lielas bažas. Tieši tādēļ es tiekos ar pēc iespējas vairāk Āfrikas līderiem".

ANO ģenerālsekretārs apsūdzēja Sudānas un Dienvidsudānas prezidentus Omāru al Baširu un Salvu Kīru par "politiskās gribas trūkumu", īpaši aicinot Baširu sadarboties ar ANO politiskās krīzes risināšanā.

Dienvidsudāna 2011.gada 9.jūlijā proklamēja neatkarību no Sudānas. Tās oficiālais nosaukums ir Dienvidsudānas Republika, un teritorija ir 620 000 kvadrātkilometru. Dienvidsudāna robežojas ar sešām valstīm, bet tai nav izejas pie jūras. Jaunajā valstī ir astoņi miljoni iedzīvotāju, kas pieder pie daudzām etniskajām grupām, bet oficiālā valoda ir angļu.

Pērn janvārī notika referendums par Dienvidsudānas atdalīšanos no Sudānas, un jaunās neatkarīgās valsts izveidošanu atbalstīja 98,83% iedzīvotāju.

Referenduma rīkošanu paredzēja 2005.gadā noslēgtais līgums, kas izbeidza 22 gadus ilgo pilsoņu karu starp musulmaņu apdzīvotajiem valsts ziemeļiem un kristiešu un tradicionālo ticību piekritēju apdzīvotajiem dienvidiem, kurā gāja bojā divi miljoni cilvēku.

Jaunā neatkarīgā valsts Sudānas dienvidos aizņem ceturto daļu no kādreizējās Sudānas teritorijas.

Dienvidsudānu pēc neatkarības pasludināšanas atzinušas daudzas pasaules valstis, tostarp Latvija. Pērn 14.jūlijā Dienvidsudāna tika uzņemta ANO, bet 28.jūlijā tā kļuva par Āfrikas Savienības 54.dalībvalsti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!