Saskaņā ar mediju aplēsēm Eiropā sala dēļ gājuši bojā vismaz 480 cilvēki. Lielākais sala upuru skaits ir Ukrainā, kur gājuši bojā 136 cilvēki, Polijā miruši 74, Baltijas valstīs – 34, bet Balkānu pussalas dienvidos – 23.
Klimata pētnieki norāda, ka lielais aukstums, kas valda Rietumu un Centrālajā Eiropā, pieturēsies vismaz līdz februāra beigām, ceturtdien ziņo franču izdevums "Le Figaro".
"Spiediena atšķirība starp Arktiku un Eiropu jeb tā dēvētās arktiskās svārstības, kuru dēļ Eiropā ieplūst aukstās gaisa masas, līdzsvarosies tikai pēc divām – trim nedēļām," laikraksts citē Vispasaules meteoroloģiskās organizācijas ekspertu Omāru Baduru.
Tomēr Francijas sinoptiķi nav tik pesimistiski un prognozē, ka, lai gan šāds scenārijs ir iespējams, tomēr tikpat labi spelgonis beigsies daudz ātrāk un jau nākamajā nedēļā Eiropā sagaidāma ierastā februāra gaisa temperatūra, informē "Le Figaro".
Aģentūra "Itar Tass" vēsta, ka Spāniju ceturtdien sasniedzis otrais sala vilnis. Pirmo Spānija piedzīvoja pagājušajās brīvdienās, kad valsts dienvidos termometra stabiņš noslīdēja nepieredzēti zemu un iecienītos Vidusjūras kūrortos lietusgāžu vietā sāka snigt sniegs.
Arī pagājušajā naktī 32 valsts provincēs gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles, bet Leridā Spānijas ziemeļaustrumos pat līdz -13 grādiem. Daudzviet atsākās spēcīga snigšana. Lai gan pievakarē un naktī sinoptiķi sola nelielu gaisa temperatūras kāpumu, jau piektdien Spāniju sasniegs jaunas aukstā gaisa masas un sals var kļūt pat vēl bargāks nekā visās iepriekšējās reizēs.
Savukārt Francijā jau otro reizi šajā ziemā kritis elektroenerģijas patēriņa rekords. Francijas elektroenerģijas kompānija informē, ka trešdien vakarā patēriņš sasniedzis gandrīz 102 tūkstošus megavatu. Eksperti cer, ka šis rādītājs vairs netiks pārsniegts.
Francijas galvaspilsētā Parīzē un vairākās citās pilsētās pie darba ķērušies ledlauži, lai atbrīvotu aizsalušos ūdensceļus. Pat visvecākie iedzīvotāji nespēj atminēties, kad pēdējo reizi aizsalis Senmartēna kanāls Parīzē vai Īlas upe Strasbūrā. Vairākās vietās Francijā no ierindas izgājušas apkures sistēmas. Piemēram, Tulūzā Francijas dienvidos bez apkures palikušas vairāk nekā 7000 māju.
Nepieredzētu slodzi pēdējās dienās jāiztur arī Austrijas galvaspilsētas Vīnes apkures sistēmai un energotīkliem. Kompānija "Austrian Power Grid" informē, ka dienā un vakaros elektrotīklu slodze pieaug par 15% un sastrēgumstundās sasniedz pat 10 tūkstošus megavatu. Vidējā slodze Austrijas energotīklos ir 8,5 tūkstoši megavatu.
Toties Bulgārijā ceturtdien rīta pusē krituši deviņi gaisa temperatūras rekordi. Nacionālajā meteoroloģijas institūtā informē, ka vislielākais aukstums reģistrēts Vidinā, kur termometra stabiņš noslīdējis līdz 28,6 grādiem. Arī citās Bulgārijas pilsētās bijis pamatīgs sals – Kenžā reģistrēti -28 grādi, Montanā - -24,6, Vrācā - -21,6, bet Plevenē - -20,4 grādi. Lielā sala dēļ 12 Bulgārijas apgabalos joprojām ir spēkā "oranžais" brīdinājums. Varas iestādes brīdina iedzīvotājus bez vajadzības neiziet uz ielas un atlikt ieplānotos ceļojumus.
Vēl sliktāki laika apstākļi valda Horvātijā, kur pēdējos 50 gados nepieredzēto aukstumu pavada spēcīgas vētras. Vairākos valsts apgabalos gaisa temperatūra pazeminājusies līdz -21 grādam.