Izraēlas tiesa jūnijā Barguti piesprieda piecus mūža ieslodzījumus par četru Izraēlas iedzīvotāju un kāda grieķu mūka noslepkavošanu, ziņo BBC. Izraēlas amatpersonas bija paziņojušas, ka nekādā gadījumā neatbrīvos ieslodzīto, pat ja viņš tiešām tiktu ievēlēts par Palestīnas prezidentu.
Preses konferences laikā Ramallahā Barguti palīgs nolasīja vēstuli, kurā ieslodzītais atsakās no savas kandidatūras par labu “Fatah” kustības izvirzītajam Mahmudam Abasam.
Vēstulē tomēr bija izteiktas kritiskas piezīmes par “Fatah” partiju, jo tās biedri bija izteikuši bažas par šķelšanos partijas dalībnieku vidū, ja uz prezidenta amatu kandidēs gan Barguti, gan Abass.
45 gadus vecais harizmātiskais Rietumkrasta ģenerālsekretārs no “Fatah” partijas tika apcietināts 2002. gadā. Savā vēstulē viņš iesaka neatbruņot Palestīnas grupējumus un neslēgt nekādus līgumus ar Izraēlu, jo tā nav piekritusi atbrīvot visus Palestīnas ieslodzītos.
Nesen veiktās iedzīvotāju aptaujas liecināja, ka 9. janvāra vēlēšanās abi prezidenta amata kandidāti saņemtu līdzīgu balsu skaitu.
Pēc Arafata nāves Barguti bija izteicis vēlmi atbalstīt 69 gadus veco Abasu, bet viņa atbalstītāji piespieda Barguti mainīt savu lēmumu.
Analītiķi uzskata, ka Barguti un viņa atbalstītāji ir apvainojušies uz Abasu, jo viņš nav novērtējis viņu atbalstu un nav pieprasījis Izraēlai atbrīvot ieslodzīto.
Kandidatūras atsaukšanu veicināja arī “Fatah” vadītāji, draudot izslēgt Barguti no partijas, ja viņš tomēr nolems kandidēt.
Pagaidām Abass izskatās kā visticamākais vēlēšanu uzvarētājs, kaut arī labi zināmais islama kaujinieku grupējums ‘Hamas” ir draudējis boikotēt vēlēšanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
