Barrozu ir pārliecināts, ka tagad būtu īstais laiks dot piekrišanu iestāšanās sarunu uzsākšanai.
Taču Turcijas ārlietu ministrs Abdulla Guls ir vairākkārt atkārtojis, ka Turcija var atteikties no sarunu uzsākšanas, ja tai izvirzītie nosacījumi būs nepieņemami.
Viņš stāsta, ka ir četras “sarkanās līnijas”, kuras Turcija nav gatava pārkāpt, par ja tas neļautu tai uzsākt iestāšanās sarunas.
Ministra minētie četri punkti ir šādi:
- Iestāšanās sarunu galamērķim jābūt pilnīgai Turcijas piederībai Eiropas Savienībai,
- ES nedrīkst piespiest Turciju veidot diplomātiskas attiecības ar Kipras Republiku,
- Lēmums uzsākt iestāšanās sarunas nedrīkst nest sev līdzi dažādus papildus nosacījumus
- Es nedrīkst ieviest īpašus noteikumus, ka attiektos tikai uz Turciju.
Barrozu savā uzrunā Eiropas Parlamentam teica: “Tagad ir īstais laiks, lai Eiropas Padome sāktu pildīt savas saistības ar Turciju un noteiktu konkrētu iestāšanās sarunu sākuma datumu.”
“Mēs pieņemam, ka netiek noteikts sarunu beigu datums un netiek izteiktas garantijas par sarunu iznākumu.”
Neilgi pirms tam viņš kādā intervijā teica: “Protams, ka šīs sarunas nenozīmē automātisku iestāšanos Eiropas Savienībā, tas prasīs ievērojamu laika posmu, taču es uzskatu, ka mēs esam gatavi uzsākt sarunas ar šo valsti, kura sava mērķa sasniegšanai ir darījusi ārkārtīgi daudz.”
Eiropas valstīs vēl joprojām valda dalītas jūtas par Turcijas iestāšanos valstu apvienībā, raksta BBC.
Daži ir pārliecināti, ka Turcijai vajadzētu piedāvāt tikai daļēju dalību Eiropas Savienībā, ja šī valsts neatbildīs visiem ES izvirzītajiem kritērijiem.
Vairākas ES valstis bažījas, ka problēmas varētu radīt Turcijas lielais un ātri augošais iedzīvotāju skaits un zemais vidējo ienākumu līmenis. Pārdomas rada arī fakts, ka Turcijas iedzīvotāji galvenokārt ir musulmaņi.
Trešdien Eiropas Parlaments lems, vai ieteikt uzsākt iestāšanās sarunas starp ES un Turciju. Šis lēmums neuzliek nekādas saistības, tomēr var ietekmēt ES valstu vadītāju domas lēmuma pieņemšanas procesā piektdien.