Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žozē Manuels Barrozu trešdien iepazīstināja ar visaptverošu globālās sasilšanas apkarošanas plānu, kas paredz Eiropā ievērojami samazināt izplūdes gāzes un blokam izmaksās aptuveni 60 miljardus eiro (42,17 miljardus latu) gadā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Barrozu jauno plānu izklāstīja Eiropas Parlamenta sēdē, cenšoties mazināt dažu industriju un Eiropas Savienības (ES) nāciju bažas par plāna dārdzību.

"Mēs esam ļoti laimīgi ar šo rezultātu. Šis klimata un atjaunojamo enerģijas avotu rīcības plāns atbilst nākotnes izaicinājumiem. Tas vidēji vienam Eiropas pilsonim izmaksās aptuveni trīs eiro nedēļā. Bezdarbības cena būs līdz desmit reizes dārgāka par mūsu ierosinājumu. Tā vietā, lai koncentrētos uz izdevumiem, mums vajadzētu runāt par ieguvumiem ES," sacīja Barrozu.

EK plāna mērķis izstrādāt konkrētas rīcības plānu ES līderu pagājušā gada martā paustajiem mērķiem līdz 2020.gadam par 20% samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju.

Lai sasniegtu šo mērķi, ES vēlas līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo enerģijas avotu - biomasas, vēja un saules enerģijas - izmantošanu līdz 20% no kopējās saražotās enerģijas.

EK plānā paredzēts pārskatīt subsīdijas vides projektiem, kā arī 27 dalībvalstīm noteikti konkrēti mērķi atjaunojamo energoresursu izmantošanai.

Tomēr EK plānu vēl pirms tā izklāstīšanas jau asi kritizējušas faktiski visas iesaistītās puses.

Globālās sasilšanas apkarošanas plāns visvairāk skars enerģiju daudz patērējošas rūpniecības.

2005.gadā rūpniecība bija atbildīga par vairāk nekā diviem miljardiem tonnu oglekļa dioksīda izmešu, kas veido aptuveni pusi no ES radītās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas.

Saskaņā ar ES emisiju tirdzniecības shēmu, kas beigs pastāvēt 2012.gadā, gandrīz 12 000 enerģiju intensīvi patērējošas rūpnīcas var pirkt vai iegādāties atļaujas izmest atmosfērā oglekļa dioksīdu.

Nākotnē šādas atļaujas, kas pašlaik tiek piedāvātas par brīvu, uzraudzīs dalībvalstis un tām pakāpeniski palielināsies cena. Šī sistēma arī tiks attiecināta uz citiem sektoriem - aviāciju, naftas ķīmiju, amonjaka un alumīnija ražošanu.

Dažas kompānijas ir sūdzējušās, ka šie ierobežojumi piespiedīs tās pārcelties uz ārzemēm, samazinot darba vietas Eiropas.

ES dalībvalstis arī satrauc iespējamais slogs, kas tās sagaida atjaunojamo energoresursu proporcijas nodrošināšanai.

Pašlaik aptuveni 8,5% ES enerģijas nāk no atjaunojamiem energoresursiem, bet nākotnē emisijas kvotas tiks sadalītas atbilstoši valstu bagātībai.

Līdz ar to jaunā shēma vissmagāk skars 15 tā dēvētās vecās ES dalībvalstis.

Par to īpaši neapmierināta ir Zviedrija, kas jau tagad aptuveni 40% no enerģijas iegūst no atjaunojamiem avotiem, taču saskaņā ar jauno shēmu no Stokholmas var pieprasīt palielināt šo daļu līdz 50%.

Kā liecina ES statistikas biroja "Eurostat" dati, Latvijā atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas gala patēriņā 2005.gadā veidoja 35,5%, kas ir otrais augstākais rādītājs starp visām ES valstīm.

Visaugstākais atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir Zviedrijā - 40,8%, bet vidēji ES šis rādītājs ir 8,3%. Augsts atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir arī Somijā - 28,5%, Austrijā - 23% un Rumānijā - 19,2%.

Savukārt vismazāk atjaunojamos energoresursus izmanto Maltā - īpatsvars 0%, Luksemburgā - 0,9%, Lielbritānijā - 1,3%, Beļģijā - 2,2% un Nīderlandē - 2,4%.

Laikā no 2000. līdz 2005.gadam atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas gala patēriņā Latvijā ir palielinājies no 35,1% līdz 35,5%, bet vidēji visā ES šajā laikā bijis pieaugums no 7,7% līdz 8,3%, liecina "Eurostat" dati.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form