"Barrozu kungs joprojām saglabā uzticību visai savai komandai, tai skaitā Butiljones kungam," žurnālistiem skaidroja bijušā Portugāles premjerministra pārstāve.
Pēc viņas teiktā, pašlaik nav B plāna. Barrozu pārstāve piebilda, ka nākamais EK prezidents, kuram jānomaina Romāno Prodi šī gada 1.novembrī, turpina iepazīties ar dažādu parlamentāro komiteju viedokļiem, kas radušies, pēdējo divu nedēļu laikā noklausoties jaunās komisijas locekļus.
"Viņš gaida Eiropas parlamenta oficiālo pozīciju, lai pats veiktu savu analīzi un izdarītu savus secinājumus," teica Barrozu pārstāve.
Butiljone, kurš ieņem ministra amatu konservatīvajā Itālijas valdībā un ir pāvesta Jāņa Pāvila II personīgs draugs, ar ietekmīgās Pilsonisko brīvību komitejas deputātu nelielu balsu vairākumu pirmdienas vakarā tika noraidīts kā komisāra amata kandidāts, 26 komitejas locekļiem viņu atbalstot, bet 27 balsojot pret viņu.
Kreisi centriskos politiķus, kuri balsoja pret Butiljones apstiprināšanu, bija saniknojusi komisāra amata kandidāta attieksme pret homoseksuālismu, to nosaucot par "grēku", kā arī viņa paustie konservatīvie uzskati par sievietes lomu sabiedrībā un par laulībām.
Butiljone pagājušās nedēļas noklausīšanās sēdē parlamentāriešiem paziņoja, ka ģimene pastāv, lai "dotu iespēju sievietēm [dzemdēt] bērnus un iegūt vīrieša aizstāvību, viņam uzņemoties atbildību par [sievietēm]".
Savukārt citi deputāti pauda bažas par Butiljones stingro nostāju imigrācijas un patvēruma piešķiršanas jautājumos, norādot, ka tā varētu ietekmēt turpmāko ES politiku, viņam ieņemot tieslietu komisāra amatu.
Vienlaikus Butiljone šo EP vēsturē vēl nepieredzēto balsojumu raksturoja kā Eiroparlamentā valdošo pret katoļiem vērsto aizspriedumu rezultātu. Viņš parlamentāriešus apsūdzēja arī aizspriedumos pret Itālijas premjerministru Silvio Berluskoni.
"Šis balsojums ir reliģiskās diskriminācijas un pieņēmuma par Itālijas valdības mazvērtību rezultāts," pašreizējo Itālijas Eiropas lietu ministru citē laikraksts "Corriere della Sera".
Iesaistoties debatēs par EP balsojumu, arī Berluskoni paziņoja, ka Butiljone kļuvis par Itālijas kreiso politiķu izvērstā "propagandas kara" upuri.
Tomēr Butiljone nav vienīgais komisāra amata kandidāts, kas izraisījis parlamentāriešu neapmierinātību, lai gan viņš ir vienīgais, kuru deputāti noraidījuši atklāti.
Ugunslīnijā nonākuši arī Ungārijas izvirzītais Lāslo Kovāčs, Nēlija Krusa no Nīderlandes, dāniete Marianna Fišera Bola, kā arī Latvijas kandidāte Ingrīda Ūdre (ZZS).
Cenšoties izvairīties no atklātas konfrontācijas ar Eiroparlamentu, Barrozu ir paredzējis 21.oktobrī, sešas dienas pirms iecerētā balsojuma par jaunā EK sastāva apstiprināšanu, tikties ar parlamentāro grupu līderiem.
Šī tikšanās izšķirs, vai Barrozu turpinās aizstāvēt Butiljoni, kā arī citus pretrunīgi vērtētos savas komandas biedrus.
Izteikti pieņēmumi, ka Barrozu varētu Butiljonem piedāvāt citu amatu, lai izvairītos no atklāta konflikta ar ES likumdevējiem.
Saskaņā ar ES līgumiem Eiroparlamentam nav veto tiesību atsevišķu EK locekļu iecelšanā. Parlaments var noraidīt vai atsaukt tikai visu komisiju kopumā.
Barrozu pārstāve uzsvēra, ka nākamais EK prezidents ir pārliecināts par Butiljones nolūku ievērot ES Pamattiesību hartā un jaunajā konstitucionālajā līgumā fiksētos principus un vērtības, kas nepieļauj diskrimināciju.
"Butiljone tic sabiedrībai, kas sakņojas [savstarpējā] cieņā un iecietībā," piebilda nākamā prezidenta pārstāve.
Neskatoties uz pirmdienas balsojumu, Butiljone paziņojis, ka viņš bez cīņas neatkāpsies.
"Es, iespējams, dažos jautājumos esmu pārprasts, taču es rīkojos pēc labākās sirdsapziņas. Un es negatavojos prostituēt savu sirdsapziņu komisāra posteņa dēļ," uzsvēra Butiljone.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
