ETA ("Euskadi ta Askatasuna" - "Basku tēvzeme un brīvība") politiskais spārns "Batasuna" ("Vienotība") tika aizliegta 2003.gadā, pamatojot to ar grupējuma ciešo saikni ar ETA.
Šo organizāciju vaino 829 cilvēku nogalināšanā vairāk nekā četrdesmit gadu ilgušās neatkarības cīņas laikā.
"Batasuna" jau iepriekš paziņojusi par norobežošanos no vardarbības, tomēr nav nosodījusi ETA asiņaino pagātni.
Jaunā partija, kas plāno piedalīties maijā paredzētajās pašvaldību vēlēšanās, "noraida vardarbību un iestājas pret tās lietošanu... tostarp arī no ETA puses," paziņoja basku nacionālists Rufi Ečeberrija. "Tādējādi tas ir nepārprotams vardarbības noliegums. Tas izriet no mūsu apņemšanās palikt uzticīgiem savām tīri politiskajām un demokrātiskajām saknēm."
Jaunie darbības principi arī iekļauti topošās partijas statūtos, "Batasuna" līderis norādīja televīzijas uzrunā no Basku zemes galvaspilsētas Bilbao.
"Šie jaunie statūti pieņemti, lai atgūtu mūsu juridisko statusu. Atpakaļceļa vairs nav," teica Ečeberrija.
"Batasuna" plāno trešdien iesniegt jaunos statūtus Spānijas Iekšlietu ministrijai.
Līdz šim Spānijas valdība pret "Batasuna" pārveides centieniem izturējusies skeptiski. Tā vēlas, lai "Batasuna" pārliecinātu ETA nolikt ieročus bez ierunām un uz visiem laikiem vai sarautu sakarus ar šo bruņoto separātistu grupējumu.
Ja Iekšlietu ministrija nepieņems "Batasuna" jaunos statūtus, iespējams, ka tālākie lēmumi būs jāpieņem tiesai.
Šā gada 10.janvārī ETA pasludināja "pastāvīgu un vispārēju pamieru", kuru Spānijas valdība tomēr uzskata par nepietiekamu.
ETA jau agrāk divreiz izsludināja pamieru, bet abos gadījumos to pārtrauca.
ETA darbības mērķis ir basku valsts izveidošana šīs tautas apdzīvotajos Spānijas ziemeļaustrumos un Francijas dienvidrietumos. ETA rīkotos sprādzienos un apšaudēs kopš 1968.gada ir nogalināti 829 cilvēki. Līdz šim pēdējais ETA uzbrukums Spānijas teritorijā notika 2009.gada augustā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
