Francijas prezidents Emanuels Makrons, šonedēļ apmeklējot Maskavu, noraidījis Kremļa prasību veikt Covid-19 PĶR testu pirms tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, atsaucoties uz diviem Makronam tuviem avotiem, ceturtdien vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".
Šī iemesla dēļ Makrons bija spiests ievērot prāvu distanci, bet līderi sarunu gaitā sēdēja četrus metrus gara galda pretējos galos.
Makronam piedāvātas divas iespējas - veikt PĶR testu un runāt ar Putinu nelielā attālumā vai ievērot stingrākas sociālās distancēšanās prasības.
"Mēs ļoti labi zinājām, ko nozīmē rokasspiediena trūkums un šis garais galds. Bet mēs nevarējām pieļaut, ka viņu rīcībā nonāk mūsu prezidenta DNS," sacīja viens no aģentūras sarunbiedriem.
Otrs avots apstiprināja, ka Makrons Maskavā atteicies veikt PĶR testu un norādīja, ka prezidents veicis analoģisku testu pirms izlidošanas, kā arī antigēnu testu Krievijā sava ārsta klātbūtnē.
Makrona vizīte Maskavā notika 7. februārī.
Tā bija pirmā tik augsta ranga Rietumu līdera vizīte Maskavā, kopš Maskava sākusi savilkt karaspēku pie Ukrainas robežām, pieprasot no Rietumiem "drošības garantijas".
Daudzi komentētāji medijos un sociālajos tīklos pauda pārsteigumu par Putina un Makrona sarunu fotogrāfijām, kurās sarunbiedri sēdēja lielā attālumā viens no otra.
Daži diplomāti un citi novērotāji tajā saskatīja Kremļa diplomātisku signālu.
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7. decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Makrons trešdien informēja Baidenu par savām šīs nedēļas sarunām ar Krievijas un Ukrainas līderiem.
Francijas un Krievijas amatpersonas pēc šīm sarunām nākušas klajā ar piesardzīgi optimistiskiem paziņojumiem, tiesa gan, Kremlis arī sūta dažādi saprotamus signālus un turpina palielināt savu militāro klātbūtni pie Ukrainas jūras un sauszemes robežām
