"Lai gan katoļi var atbalstīt dažādas politiskās partijas un pat būt kareivīgi, visas kampaņas platformas nav vienlīdz savienojamas ar ticību un kristīgas dzīves prasībām," teikts vēlētāju morālajām vērtībām veltītā bīskapu konferences paziņojumā.
Pirms mēneša simtiem tūkstošiem ticīgo - saskaņā ar pašu organizatoru apgalvojumiem pat divi miljoni - izgāja Madrides ielās, lai "aizstāvētu kristīgo ģimeni".
Lai gan oficiāli 80% Spānijas iedzīvotāju ir katoļi, tikai 46% spāņu aktīvi piekopj reliģiju.
Baznīcas konservatīvais spārns asi vēršas pret valdības īstenotajām reformām, bet Valensijas arhibīskaps pat paziņojis, ka tās novedīs pie "demokrātijas sabrukuma".
Baznīcu saniknojusi vesela plejāde īstenoto reformu, tai skaitā laulības šķiršanas procedūras vienkāršošana, tiesības skolās brīvi izvēlēties, vai apgūt reliģijas kursu, kā arī cilmes šūnu pētniecības atļaušana, norāda katoļu mēnešraksta "Alpha y Omega" redaktors Rikardo Benhumea.
Taču tieši likums, ar kuru atļautas viendzimuma laulības un gejiem un lesbietēm dotas tiesības adoptēt bērnus, iespējams, "visvairāk šokējis un mobilizējis ticīgos," atzīst Benhumea.
"Viņi aizskāruši kaut ko spāņiem ļoti dārgu - ģimeni," savukārt norāda mācītājs, kā arī vēstures un teoloģijas profesors Karloss Martins de la Hoss.
Bīskapi kritizē arī "teroristiskas organizācijas [atzīšanu] par politisku sarunvedēju," attiecinot to uz Sapatero valdības neveiksmīgo mēģinājumu uzsākt miera sarunas ar basku separātistu bruņoto grupējumu ETA.
Savukārt valdība asi noraidīja bīskapu "fundamentālistu" kritiku.
"Sabiedrība nav gatava atgriezties laikā, kad spāņiem tika uzspiests viens morāles kodekss," izteicās vicepremjere Marija Terēze Fernandesa de la Vega, norādot uz ģenerāļa Fransisko Franko diktatūru, kas ilga no 1939. līdz 1975. gadam.
Tikmēr opozīcijā esošā PP cenšas izvairīties no šīm debatēm, kuras, visticamāk, tikai novedīs pie kreisi noskaņoto vēlētāju mobilizēšanās.
Baznīca "nav izgājusi politiskajā arēnā. Tā dara to, ko vienmēr darījusi - ķeras pie problēmu kodola," apgalvo Martins de la Hoss.
Tikmēr kādas Madrides draudzes mācītājs atzīst, ka sociālos jautājumos valda "liela spriedze".
"Šobrīd situācija ir sarežģīta, konfliktējoša," saka mācītājs.
Kāda jauna katoliete Madridē atzina, ka balsos par labējiem kā to darījusi jau divkārt, jo "pašreizējā valdība uzbrūk kristīgajiem principiem".
Tomēr, šķiet, vispārējs katoļu balsojums pret sociālistiem nav sagaidāms.
"2004. gadā kreisajiem nebūtu vairākuma, ja lielākā daļa katoļu nebalsotu par Sociālistu partiju," norāda teologs un kreisi noskaņoto kristiešu organizāciju apvienības "Redes Cristianas" pārstāvis Evaristo Viljars.
Savukārt kāda 30 gadus veca katoļu skolotāja saskata patiesu konservatīvās baznīcas hierarhijas un vairuma draudžu locekļu "šķiršanos".
"Baznīca, kuru pazīstu ir sašutusi un apkaunota," viņa saka. "[Taču] mani neviens no sociālistu veiktajiem pasākumiem nesatrauc, un es noteikti balsošu par sociālistiem."