Vismaz 1000 karavīri "dezertējuši" no Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem kopš ASV vadītie spēki pirms trīs gadiem iebruka Irākā, svētdien vēsta raidorganizācija BBC.
Tomēr Aizsardzības noraida BBC sniegto informāciju, paziņojot, ka tai ir zināms par tikai "dažiem dezertieriem kopš 1989.gada".

Tikai 2005.gadā vien no armijas dezertējuši 337 cilvēki un tie joprojām nav atrasti, savā mājas lapā raksta BBC, piebilstot, ka šogad no armijas aizbēguši vēl 189 karavīri. Kopš Irākas kara sākuma 2003.gadā varas iestādēm nav izdevies notvert aptuveni 900 dezertierus.

Likumdevējs Džons Makdonels no valdošās leiboristu partijas kreisā spārna pirmdien izteica pretenzijas pret valdības iesniegto likumprojektu dezertierus sodīt ar mūža ieslodzījumu un paziņoja, ka "kopš iebrukuma Irākā dezertieru skaits ir trīskāršojies".

BBC atsaucas uz karavīrus pārstāvošajiem advokātiem kara tribunālos, ka arvien lielāks skaits karavīrus lūdz viņiem padomu, kā izvairīties no dienēšanas Irākā, lai arī viņi nevēlas dezertēt.

"Manā ikdienas darbā pie manis regulāri vēršas cilvēki, kuri vēlas izvairīties no dienesta. To skaits pieaug, noteikti pieaug," sacīja advokāts Malkolms Kendals-Smits.

Elitārās speciālo uzdevumu vienības SAS karavīrs Bens Grifins šogad savam komandierim paziņoja, ka nevēlas atgriezties Irākā, jo, viņaprāt, ASV spēki tur veicot nelikumīgas darbības.

Grifins, kuram tika atļauts pamest dienestu, sacījis, ka amerikāņiem "absolūti nerūp irākiešu dzīvības un īpašumi".

Grifins BBC pavēstīja, ka, viņaprāt, tāds pat viedoklis ir daudziem citiem britu karavīriem, taču viņš aicina viņus runāt, ja viņi uzskata, ka karš Irākā ir nepareizs, nevis bēgt no armijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!