Eiropā ieplūstošie imigranti sapņo par labāku dzīvi Vācijā, Zviedrijā un Nīderlandē, taču no Francijas izvairās.

"Francija nav laba manai nākotnei, un turklāt tai nav reputācijas, ka tā viegli dod uzturēšanās atļaujas," sacīja 24 gadus vecais Edvards no Bagdādes, kurš Stokholmā gaidīja prāmi uz Somiju.

Imigrantu vidū ir izplatījies viedoklis, ka došanās uz Franciju nozīmē mēnešus bez pajumtes, urbšanos cauri Francijas birokrātijai un cīnīšanos ar nelaipniem franču ierēdņiem, kuri nerunā angliski. Arī valsts ekonomiskā situācija un 3,5 miljoni bezdarbnieku nemudina uz turieni doties.

Franciju ir "jauki apmeklēt, bet ne tur strādāt", sacīja 26 gadus vecais sīrietis Abdulrahmans Zviedrijā.

Pirms divām nedēļām Francijas prezidents Fransuā Olands piedāvāja uzņemt līdz 1000 bēgļiem, lai palīdzētu Vācijai, kurā katru dienu ierodas tūkstošiem imigrantu.

Parīze nekavējoties uz Minheni nosūtīja imigrācijas dienesta pārstāvjus, lai pārliecinātu imigrantus pieprasīt patvērumu Francijā.

Tomēr organizētajos autobusos uz Franciju devās tikai 600 cilvēku, un pagaidām nešķiet, ka ieradīsies vairāk.

Viena no Francijā uzņemtajām irākiešu un sīriešu bēgļu grupām izmitināta klosterī apmēram stundas brauciena attālumā no Parīzes.

Viņi mirdzošām acīm runā par Franciju kā par "cilvēktiesību zemi", kurai ir senas saites ar Sīriju - 25 gadus pēc Pirmā pasaules kara tā atradās Francijas kontrolē.

Taču maz no viņiem plānoja uz šejieni doties, pirms viņus uzrunāja imigrācijas dienesta pārstāvis Minhenē.

"Viņi mums apsolīja trīs lietas: vieglus dokumentus, ka mūsu ģimenes varēs mums piebiedroties, kā arī desmit gadu uzturēšanās atļauju," sacīja 38 gadus vecais Sabahs, angļu valodas skolotājs no Damaskas.

Imigrācijas dienests solījis, ka paātrinātajā procesā imigrantu dokumenti tiks izskatīti 15 dienu, nevis deviņu mēnešu laikā.

Ahmads, kuram ir 29 gadi, priecājas, ka atstājis mājās sievu un bērnus, jo viņam "būtu nācies izvēlēties, kuru glābt". Viņš sešas stundas peldējis uz Lesbas salu, kad nogrima laiva.

"Mēs bijām atturīgi, mēs bijām atturīgi. Mēs bijām dzirdējuši, ka Francija nevēlas uzņemt bēgļus. Citiem sīriešiem bija daudz grūtību, un viņi teica, ka manas ģimenes dokumentu izskatīšana prasīs ilgu laiku," teica sīrietis.

Savukārt Selehs al Musa, kuram ir 17 gadi, joprojām vēlas doties uz Vāciju, kur uzturas viņa brālis. Viņi abi aizbēguši no Sīrijas provinces, kur viņiem draudēja iesaukšana teroristiskajā grupējumā "Islāma valsts".

Vienlaikus bēgļi ir dziļi pateicīgi Francijai par uzņemšanu.

Kopš kara sākuma 2011. gadā tikai 7000 sīriešu piešķirts oficiāls bēgļa statuss Francijā.

Parīze apsolījusi, ka nākamajos gados uzņems 31 000 bēgļu, un strādā pie tā, lai paātrinātu procesu un palielinātu bēgļiem pieejamo mājokļu skaitu.

Organizācijas "Revive", kas palīdzējusi Sīrijas bēgļiem, pārstāve Sabrina Al Rasase norāda, ka nav pārsteigta par Francijas zemo popularitāti apgrūtinātās mājokļa iegūšanas un "traumatiskā administratīvā procesa" dēļ.

Viens no šķēršļiem procesā ir, ka nepieciešama adrese, lai sāktu patvēruma pieprasīšanas procesu, taču adresi nevar iegūt pirms iekļūšanas sistēmā.

Francijai ir pieejami tikai 30 000 gultasvietu 60 000 bēgļu, kas nozīmē, ka daudzi no viņiem dzīvo pie draugiem, ģimenes locekļiem vai uz ielas.

"Sīrieši pastāsta par savu pieredzi "Facebook", "Watsapp", un Francija viņiem nav laipna zeme," skaidroja "Revive" pārstāve.

Problēma ir arī valoda, jo daudzi bēgļi runā tikai nedaudz angliski, bet ierēdņi pat necenšas tam piemēroties, turklāt daudzi dokumenti pieejami tikai franču valodā.

Viņa uzskata, ka problēmās vainojams koordinācijas un politiskās gribas trūkums.

Imigrācijas speciālists Fransuā Žemēns uzskata, ka Francijai būtu jāsatraucas.

"Fakts, ka tā vairs netiek uzskatīta par laipnu zemi, nozīmē ne tikai to, ka tās ekonomiskā veselība nav ļoti laba, bet arī to, ka tās demokrātiskā veselība nav ļoti laba," teica speciālists.

Tags

Bēgļi Eiropas Savienība Francija

Comment Form